Latvijā ir 1,023 miljoni pastāvīgai apdzīvošanai derīgu mājokļu, liecina 2011.gada tautas skaitīšanas provizoriskie dati.

Pagājušā gada tautas skaitīšanā, ņemot vērā Eiropas Savienības regulu prasības, atšķirībā no iepriekšējām Latvijas tautas skaitīšanām pēc būtības vienlaicīgi tika veikta kā iedzīvotāju, tā arī mājokļu skaitīšana.

Tas nozīmē, ka tika iegūta informācija ne tikai par mājokļiem ar pastāvīgajiem iedzīvotājiem, bet arī par mājokļiem bez pastāvīgajiem iedzīvotājiem un par mājokļiem, kuru iemītnieki skaitīšanā nav iekļaujami (ārvalstu militārais, jūras spēku un diplomātiskais personāls un viņu ģimenes, kas atrodas valstī, ārvalstu civilpersonas, kuras strādā valstī uz noteiktu laiku, citas personu grupas, kuras ir valstī uz noteiktu laiku, piemēram, tūristi).

Konstatēts, ka 812 000 mājokļu (79,4% no visiem mājokļiem) dzīvo pastāvīgie iedzīvotāji, 210 000 mājokļu (20,5%) tautas skaitīšanas datumā - 2011.gada 1.martā - bija bez pastāvīgajiem iedzīvotājiem, bet 1000 mājokļu (0,1%) ir tādi, kuru iemītnieki tautas skaitīšanas datos nav iekļaujami.

Trešā daļa no visiem apdzīvotajiem mājokļiem (33,5%) atrodas Rīgā, 16,4% - Pierīgas reģionā, 15,4% - Latgales reģionā, 13,2% - Kurzemes reģionā, 11,8% - Zemgales reģionā, 9,7% - Vidzemes reģionā.

Vismazākais mājokļu bez pastāvīgajiem iedzīvotājiem īpatsvars ir Rīgā (16,7%), turpretī vislielākais - Pierīgas reģionā - 25,9%, Latgalē - 22,3%.

Tautas skaitīšanā tika iegūta informācija par tradicionālo mājokļu uzcelšanas gadu.

Tradicionālie mājokļi saskaņā ar regulās doto definīciju ir tādas strukturāli atsevišķas un neatkarīgas telpas noteiktās atrašanās vietās, kas ir paredzētas pastāvīgai apdzīvošanai un pārskata datumā tiek izmantotas kā dzīvesvieta vai ir brīvas, vai ir rezervētas sezonālai izmantošanai vai izmantošanai par otru dzīvesvietu.

Tautas skaitīšanas provizoriskie dati liecina, ka Latvijā pavisam ir 988 000 tradicionālo mājokļu. Visaktīvākais mājokļu būvniecības periods ir bijis laika periodā no 1971. līdz 1980.gadam, kad uzcelti 204 000 mājokļu, un no 1981. līdz 1990.gadam - 191 200 mājokļu.

Vismazāk jaunu mājokļu uzbūvēts 2001.-2005.gadā - tikai 18 200 mājokļu.

2006.-2011.gadā nodoti lietošanā 42 800 jaunu mājokļu jeb 2,3 reizes vairāk salīdzinājumā ar šī gadsimta pirmajiem pieciem gadiem.

Tautas skaitīšanā iegūtie dati par 2001.-2011.gadā uzceltajiem mājokļiem ir lielāki salīdzinājumā ar būvniecības statistikas datiem, jo daļa iedzīvotāju dzīvo būvniecības stadijā esošos vai ekspluatācijā oficiāli nenodotos mājokļos.

Vislielākais īpatsvars līdz 1945.gadam uzbūvētiem mājokļiem ir Vidzemes reģionā - 32,6%, Kurzemes reģionā - 23,8%, Rīgā - 20,9%. Kā liecina tabulas dati, visvairāk jaunu mājokļu pēdējā desmitgadē uzbūvēts Pierīgas reģionā - 15,5%, Rīgā - 6,7%, bet vismazāk - 1,6% - Latgales reģionā.

Pēc tautas skaitīšanas datiem, dzīvokļi daudzdzīvokļu mājās - 680 000 jeb 68,8% - veido vislielāko īpatsvaru mājokļu struktūrā. Otru lielāko grupu - 285 000 jeb 28,9% - veido individuālās mājas. Vismazāk mājokļu - 10 000 jeb 1% - ir dvīņu mājās, bet 6200 jeb 0,6% - rindu mājās.

Mājokļu daudzdzīvokļu mājās daļa lielāka nekā vidēji valstī ir Rīgā, turpretī reģionos ārpus Rīgas augstāks ir individuālo māju īpatsvars.

Varianti.lv 26.07.11 (12:30)

Kopš 2013. gada 1. janvāra Igaunijā no zemes nodokļa tiks atbrīvoto tie māju īpašnieki, kuru gruntsgabalu platība nepārsniedz 1 500 m² pilsētās un divus hektārus – laukos. Ja gruntsgabals pārsniegs minētos ierobežojumus, piemēros nodokli 0,125% apmērā no zemes kadastra vērtības. Atgādinām, ka Latvijā zemes nodoklis ir 1,5% no kadastra vērtības (3%  ja runa ir par neapstrādātu lauksaimniecībā neizmantojamu zemi).

Hipotēzes par Latvijas arhitektūras studiju programmas restrukturizācijas iespējām

Rīgas Tehniskā universitāte (RTU), Viļņas Ģedimina Tehniskā universitāte un Veimāras BAUHAUS universitāte ir parakstījušas sadarbības memorandu par principiāli jaunas starptautiskas Baltijas – Vācijas maģistrantūras studiju programmas «Perspektīvā pilsētbūvniecība» izveidi.

Jauno starptautisko Baltijas – Vācijas maģistrantūras studiju programmu «Perspektīvā pilsētbūvniecība» Latvijā piedāvās RTU Arhitektūras un pilsētplānošanas fakultāte.

Iecerēts, ka studiju programmas studenti noteiktu studiju posmu pavadīs katrā no sadarbības universitātēm: studijas secīgi notiks trīs augstskolās – Veimāras BAUHAUS universitātē, Viļņas Ģedimina Tehniskajā universitātē un Rīgas Tehniskajā universitātē. Iespējas izstrādāt nobeiguma darbu paredzētas katrā partneraugstkolā. Studijas notiks angļu valodā. Programmas absolventi saņems vairāku augstskolu kopīgo grādu un diplomu (joint diploma).

Plānots, ka pirmie studenti jaunajā studiju programmā tiks uzņemti ne agrāk kā 2013. gadā.

«Programma būs orientēta uz speciālistu sagatavošanu pilsētplānošanā un ar to saistītajās disciplīnās. Pašlaik atsevišķu pilsētplānošanai veltītu studiju programmu īsteno Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un zemes zinātņu fakultāte, kas arī ir izteikusi gatavību piedalīties jaunās programmas īstenošanā. Programmas mērķauditorija būs arhitektūras, ainavu arhitektūras, telpiskās plānošanas u. c. ar vides veidošanas mākslu saistīto nozaru bakalauri, kuri vēlēsies maģistra studijās ciešāk izzināt pilsēttelpas veidošanas teorētiskos un praktiskos aspektus,»  informē RTU Arhitektūras un pilsētplānošanas fakultātes dekāns asociētais profesors Uģis Bratuškins.

RTU Arhitektūras un pilsētplānošanas fakultāte piedāvā arhitektūras studiju programmas visos studiju līmeņos un līdz šim ir vienīgā augstākās izglītības iestāde Latvijā, kur sagatavo speciālistus arhitektūrā. Atsevišķi studiju kursi ir veltīti teritoriālplānošanai, pilsētbūvniecībai, kultūras pieminekļu restaurācijai, kā arī interjera dizainam un ainavu arhitektūrai.

Papildu informācija:

Uģis Bratuškins,

RTU Arhitektūras un pilsētplānošanas fakultātes dekāns

Tālr. 29424496