Šodien, 2.septembrī, Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta realizētā un Eiropas Savienības LIFE+ programmas līdzfinansētā projekta „RĪGA PRET PLŪDIEM” (Pilnais projekta nosaukums - „Rīgas pilsētas virszemes ūdeņu ietekmju novērtēšana, novēršana un ekoloģiskā stāvokļa uzlabošana”) Vadības komitejas sanāksmē tika prezentēts projekta ietvaros izstrādātais Rīgas pilsētas reljefa modelis.
„Kopumā šī projekta aktivitātes ir ļoti būtiskas un orientētas uz Rīgas iedzīvotāju dzīves kvalitātes un uzņēmumu ilgtspējīgas darbības nodrošināšanu, kā arī dabas un kultūras mantojuma saglabāšanu nākotnē. Projekta ietvaros veicot pētījumus un izstrādājot ieteikumus un risinājumus nepieciešamajiem pretplūdu pasākumiem, tiks ņemti vērā arī sabiedrības ieteikumi, un mēs ceram uz aktīvu sabiedrības interesi un iesaisti šo problēmu risinājumu izstrādē,” atzīmē Rīgas pilsētas izpilddirektors Juris Radzēvičs, kurš arī darbojas LIFE+ projekta Vadības komitejā.
Darbs pie Rīgas pilsētas reljefa modeļa izstrādes tika uzsākts šā gada maijā, un jūlija beigās Pilsētas attīstības departaments savā rīcībā saņēma reljefa datus un modeli. Pašlaik ar to strādā un detalizētāk iepazīstas Pilsētas attīstības departamenta speciālisti.
„Jauniegūtie dati un Rīgas pilsētas reljefa modelis ir nepieciešams tādu hidroloģisko procesu kā plūdi, intensīvi nokrišņi, vēja uzplūdi, krastu noskalošanās, būtisku gruntsūdens līmeņu izmaiņas ietekmes izpētei, modelēšanai un prognozēšanai. Pastāv risks, ka šie procesi globālās sasilšanas izraisīto klimata pārmaiņu ietekmē nākotnē arvien vairāk iespaidos arī Rīgu un tās iedzīvotājus, un tāpēc par šo draudu novēršanu ir jāsāk domāt jau šodien,” uzsver Pilsētas attīstības departamenta direktora p.i. Gvido Princis.
Jauniegūtie dati un Rīgas pilsētas reljefa modelis turpmāk tiks izmantots projekta ietvaros veiktajos pētījumos, balstoties uz kuriem tiks izstrādāti ieteikumi un rekomendācijas reālu Rīgas pilsētas teritorijas pretplūdu aizsardzības pasākumu ieviešanai, piemēram, dambju jeb aizsargvaļņu, aizvaru un slūžu rekonstrukcijai un būvniecībai, teritorijas uzbēršanai, lietus ūdens kanalizācijas un meliorācijas sistēmas uzlabošanai, kā arī krastu nostiprināšanai.
Laika gaitā datus un modeli varēs papildināt un izmantot ne tikai hidroloģisko procesu ietekmes izpētei, bet arī tāda reljefa modeļa izveidei, kurā būs redzamas ēkas, ielas un koki. Tāpat nākotnē modelī būs iespējams ievietot un izvērtēt jaunus būvniecības priekšlikumus, tādejādi atvieglojot lēmumu pieņemšanas procesu.
Modeļa datu iegūšanai, izvērtējot pieejamās tehnoloģijas un ĢIS ekspertu viedokļus, Rīgas domes Pilsētas attīstības departaments par piemērotāko atzinis Light Detection and Ranging (LiDAR) metodi, izmantojot aero lāzerskenēšanu.
Reljefa modeļa izstrādātājs SIA „Metrum” tika izvēlēts atklātā konkursā. Darbi tika veikti par Ls 8 950 (bez PVN).
Projekta aktualitātēm var sekot www.rigapretpludiem.lv.
LIFE programma ir Eiropas Savienības finanšu instruments, kas paredzēts dabas un vides aizsardzības jomas projektu atbalstam. Galvenais LIFE programmas mērķis ir sniegt ieguldījumu Eiropas Savienības vides politikas un likumdošanas izstrāde, papildināšana un īstenošana. LIFE programma ir uzsākta 1992. gadā, un līdz šim programmas ietvaros ir līdzfinansēti jau 3104 projekti visā Eiropas Savienībā, vides aizsardzībā ieguldot ap 2,2 miljardiem eiro. Pašreizējā programmas fāze - LIFE+ - uzsākta 2007. gadā un tiks īstenota līdz 2013. gadam.
RD Pilsētas attīstības departamenta Sabiedrisko attiecību vadītāja Marija Ābeltiņa 67012916 begin_of_the_skype_highlighting 67012916end_of_the_skype_highlighting, 29231856 begin_of_the_skype_highlighting 29231856end_of_the_skype_highlighting, marija.abeltina@riga.lv www.rdpad.lv, http://twitter.com/rdpad
Rīgas arhitektūra ir atbilstīga mūsu varēšanas un domāšanas līmenim, intervijā laikrakstam Neatkarīgā teic Rīgas pilsētas galvenais arhitekts Jānis Dripe. Speciālists izceļ tikai vienu būvi – Gaismas pili. Par to plaši rakstījuši gan arhitektūras žurnāli Eiropā, gan Amerikā.
J.Dripe klāsta, ka pasaulē eksistē divas naudas plūsmas – vecā un jaunā. Cilvēki ar tā saukto veco naudu ir pieraduši būt bagāti un nedomā par ātru naudas atpelnīšanu. Viņiem rūp, kas paliks valsts kultūrā un ainavā. Savukārt Latvija ir attīstības posmā "ar vienas paaudzes jeb jauna cilvēka dzīves gājuma pieredzi".
Lai piedod kolēģi, bet mazdrusciņ esam provinciāli, saka arhitekts J.Dripe.
Viņš ir ļoti kritisks par to, kas sabūvēts aiz tuvām Rīgas robežām. "Tajā brīdī, kad banku kredīti bija pieejami un cilvēki bija iesaistījušies nedaudz neadekvātā skrējienā pakaļ naudai, radās sajūta, ka var ātri uzbūvēt un par milzu naudu pārdot. Paldies Dievam, tas ir apstājies, jo būtu radies vēl vairāk apšaubāmas kvalitātes arhitektūras. Tagad ir laiks padomāt," saka J.Dripe. Viņš vērtē, ka dažiem ciematiem ir samērā laba kvalitāte, taču vietējā pašvaldība, bez guļamvietas neko vairāk šiem cilvēkiem nepiedāvā – tur nav ne skolas, ne sporta skolas, ne koncertzāles, pat ne laba krodziņa, kur pasēdēt ar draugiem. Līdz ar to mazie ciematiņi balstās uz Rīgas infrastruktūru.
Vēstures mantojums esot traģēdija ikvienai pilsētai, taču arhitekti aicinājuši, siltinot ēkas, iekrāsot katru rajonu un pievienot identitāti. Atdūrāmies pret Ekonomikas ministrijas ierēdņu jaunības cinismu – jāapgūst Eiropas nauda, ir termiņi, atstāsta J.Dripe. Savukārt samudžinātās likumdošanas dēļ Rīga nav izmantojusi krastmalu. Kāpēc mums nav jahtu piestātņu, vaicā J.Dripe.
Speciālistam tiek uzdots arī jautājums par arhitektūras kritiķa Ārona Betska pausto, ka Rīgai nav identitātes. Uz to J.Dripe atbild:
"Kad Betskis teica saviem draugiem – es braucu uz Rīgu, viņi vaicāja – kas tā tāda? Viņa pirmais iespaids bija – vēsturiskais centrs apmēram tāds kā visās Eiropas pilsētās, stils samiksēts. Otrās dienas vakarā pēc pastaigas pa Rīgas regulārās apbūves kvartāliem un bulvāru loku, Betskim bija cita valoda. Viņš redzēja, kāda te bagātība – eklektisma perioda mantojums, jūgendstila klātbūtne, pilsētas mērogs piecu, sešu stāvu līmenī… Viņš teica – o, Rīgai ir šarms! Viņš ir kritisks pret moderno arhitektūru, uzskata, ka daudz kas no arhitektūras ir kapu lauki, arhitektu masu kapi, būvniecības darinājumi bez estētiskās kvalitātes. Man viņam jāpiekrīt, jo daudzi pasaulē izcili kritiķi un arhitekti atzinuši, ka neliels procents no būvniecības izstrādājumiem ir pieskaitāms pie arhitektūras. Daži saka pieci procenti, citi- ka desmit."
16.septembrī notiks tuvākās VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) organizētās atkārtotas valsts nekustamā īpašuma atklātas mutiskas izsoles ar augšupejošu soli, biznesa portālu "Nozare.lv" informēja VNĪ pārstāve Daiga Laukšteina. Izsolēs tiks piedāvāti 73 valsts nekustamā īpašuma objekti, kas pārsvarā ir neapbūvēti zemes gabali un starpgabali visā Latvijā, sacīja Laukšteina.
30.septembrī paredzētas nākamās VNĪ rīkotās valsts nekustamo īpašumu izsoles, kurās tiks izsolīti 32 jauni objekti, informēja Laukšteina.
Londonas varasiestādes ir pieņēmušas jaunus mājokļu projektēšanas noteikumus. Tie satur 73 kritērijus, kas būs obligāti visām Anglijas galvaspilsētas jaunceltnēm. Noteikumi nosaka arī minimālo atļauto dzīvokļa platību. Tagad apbūvētāji un attīstītāji vairs nedrīkstēs būvēt dzīvokļus vai privātmājas, kuru platība būs mazāka par 50 m². Runa ir par dzīvokli ar vienu guļamistabu. Ja māja būs paredzēta dzīvošanai četriem cilvēkiem, tās platība nedrīkstēs būt mazāka par 87 m². Londonas mērs Boriss Džonsons paziņoja: „Tas ir kauns, ka jaunās mājas Londonā līdz šim ir tik slikti projektētas. Vadība paaugstinās dzīves līmeni tūkstošiem londoniešu, nodrošinot viņiem labākus un plašākus mājokļa apstākļus, it īpaši aizvien pieaugošajam lielo ģimeņu skaitam. Tas ir pirmais solis ceļā uz Londonas atbrīvošanu no mazmazītiņiem mājokļiem, kas burtiski saindēja sabiedrības dzīvi vairāku paaudžu garumā”.
Publicēja 2010. gada 30. jūn. 02:56IT admin
[
atjaunināts 2010. gada 26. aug. 09:58
]
29.06.10
Pasaulē pirmā nekustamo īpašumu birža var parādīties 2012. gadā. To nodomājusi izveidot Saūdu Arābijas kompānija "Ireх Group". Biržas filiāles nodomāts izveidot Vankūverā (Kanāda), Londonā (Anglija) un Dubaijā (AAE). Tās apkalpos attiecīgi Ziemeļamerikas, Eiropas, Tuvo Austrumu un Ziemeļāfrikas nekustamo īpašumu tirgus. Saskaņā ar dibinātāju ieceri birža ļaus izveidot vairākus ar nekustamiem īpašumiem saistītu vērtspapīru apgrozības finanšu instrumentus: nekustamo īpašumu investīciju vienību (real property investment units - RPI Units), nekustamo īpašumu investīciju trastus (Reits), vispārējās un priviliģētās akcijas parādu vērtspapīrus. Tādejādi nekustamo īpašumu cenas noteiks tirgus un nevis atsevišķas ieinteresētas personas.
Latvijā pirmajos trijos mēnešos izsniegtas 259 būvatļaujas viena dzīvokļa māju būvniecības uzsākšanai, kapitālajam remontam un restaurācijai, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Par to informē biznesa un ekonomikas ziņu portāls db.lv.
Salīdzinājumā ar pagājušā gada pirmo ceturksni izsniegto šādu būvatļauju skaits ir samazinājies par 41,7%. Tostarp, no būvniecībai izsniegto būvatļauju skaita 64% piešķirtas jaunu māju būvniecības uzsākšanai, savukārt pirms gada attiecīgais īpatsvars bija 59%.
Lai gan būvniecības nozarē pastāv grūtības, CSP dati apliecina, ka turpinās būvatļauju izsniegšana jaunu divu un vairāku dzīvokļu māju, viesnīcu un citu īslaicīgās apmešanās ēku, biroja ēku, vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības ēku, satiksmes un sakaru ēku, rūpnieciskās ražošanas ēku un noliktavu būvniecībai.
Proti, pirmajā ceturksnī izsniegtas piecas būvatļaujas divu vai vairāku dzīvokļu mājas būvniecībai, kapitālajam remontam, 40 – vasarnīcas un dārza mājām, viesnīcām un tām līdzīga lietojuma ēkām – trīs, biroju ēkām – viena, vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības ēkām – trīs, tik pat satiksmes un sakaru ēkām, rūpnieciskās ražošanas ēkas un noliktavām – 23, plašizklaides pasākumu, izglītības vai veselības aprūpes iestāžu ēkām – četras, bet citām nedzīvojamās ēkām – 127.
Kopš zemākā līmeņa sasniegšanas pērnā gada martā iedzīvotāju vērtējums par ekonomiku pakāpeniski uzlabojies. Pēdējā laikā ir pazīmes, ka investīcijas nekustamajā īpašumā atsākas, jo cenas stabilizējušās līmenī, kas varētu būt atbilstošs ienākumu potenciālam ilgākā termiņā, savukārt būvniecības cenas būtiski samazinājušās, teikts Latvijai veltītajā sadaļā Eiropas Komisijas (EK) jaunākajā Eiropas Savienības (ES) ekonomikas vērtējumā un pavasara prognozē.
Publicēja 2010. gada 5. maijs 02:42IT admin
[
atjaunināts 2010. gada 5. maijs 02:49
]
BNS, otrdiena, 4. maijs (2010)
Lai arī 2010.gadā gaidāms turpmāks nekustamo īpašumu cenu kāpums, tā pieauguma temps būs mazs, sacīts jaunākajā Latvijas Bankas (LB) izdevumā "Finanšu stabilitātes pārskats".
"Kaut arī 2010.gadā gaidāms turpmāks nekustamo īpašumu cenu kāpums, tā pieauguma temps būs mazs, jo nav paredzama ne ienākumu palielināšanās, ne būtiska kreditēšanas standartu atvieglošana," paskaidro LB.
Bankas eksperti pieļauj, ka iespējama arī īpašumu cenu stagnācija, vidējai cenai svārstoties ap sasniegto līmeni līdz brīdim, kad valstī atsāksies tautsaimniecības izaugsme.
Izdevumā LB norāda, ka Latvijas nekustamo īpašumu tirgū 2009.gadā notika pārmaiņas - sērijveida dzīvokļu cenas Rīgā vasarā pārtrauca samazināties un rudenī pat pieauga. Stabilizējās arī jauno projektu cenas un gada beigās - arī īres maksa. Aktivitāte tirgū gada laikā nedaudz kritās valstī kopumā, bet Rīgā saglabājās relatīvi nemainīga (aptuveni 800 pirkuma līgumu mēnesī).
Savukārt mājokļu īres tirgū Rīgā 2009.gadā saglabājās piedāvājuma pārpalikums, turpinot radīt lejupvērstu spiedienu uz īres maksu, tādējādi īres maksa samazinājās straujāk nekā iepriekšējā gadā. Sērijveida dzīvokļu īres maksas samazinājās nedaudz straujāk kā dzīvokļu īres maksas jaunajos projektos un Rīgas centrā, taču tas, iespējams, veicināja arī ātrāku īres maksas līmeņa stabilizēšanos - pagājušā gada pēdējos divos mēnešos vidējā sērijveida dzīvokļu īres maksa nemainījās, klāsta LB pārstāvji. Vienlaikus viņi informē, ka gada laikā samazinājās arī piedāvājuma pārpalikums.
Jau vēstīts, ka Latvijas nekustamā īpašuma tirgū kopš 2007.gada vidus ir samazinājies darījumu apmērs un mājokļu cenas. 2009.gadā vidējā sērijveida dzīvokļu cena kopumā samazinājās par aptuveni 45%. Jūlijā dzīvokļu cenām bija vērojama stabilizācija, bet gada nogalē tās lēnām sāka pieaugt.
Patlaban ir piemēroti apstākļi, lai atsāktu jaunu mājokļu projektu attīstīšanu, intervijā biznesa portālam "Nozare.lv" stāsta būvniecības uzņēmuma "Merks" valdes priekšsēdētājs Ivars Geidāns.
"Patlaban ir īstais laiks, kad būvēt, jo zemes iegādes cenas ir piemērotas, būvniecības, arī infrastruktūras izveides, izmaksas ir zemas," skaidro būvnieks.
Viņš gan norāda, ka arī dzīvokļu cenas ir zemas. "Projektā "Jaunbiķeri'', kuru pabeidzām pagājušajā gadā, pēdējos dzīvokļus pārdevām par 1000 eiro kvadrātmetrā. ''Skanstes virsotnēs'' dzīvokļu vidējā cena ir 1280 eiro kvadrātmetrā. Bet arī ar šādu cenu var pelnīt, jo izmaksas ir samazinājušās," stāsta Geidāns.
Apstiprinot, ka "Merks" tuvākajā laikā varētu atsākt dzīvojamo projektu attīstīšanu, uzņēmuma vadītājs skaidro, ka tie nebūs apjomīgi dzīvojamie kompleksi. "Būvēsim nelielus projektus, ar 20-25 dzīvokļiem," stāsta Geidāns.
Viņš norāda, ka Rīgā ir aptuveni 320 000 mājokļu vienību. "Dzīvojamais fonds noveco, un būtu normāli, ja 100 gados tas tiek nomainīts, rekonstruējot vai būvējot jaunas mājas. Lai 100 gadu laikā nomainītu esošos Rīgas mājokļus, katru gadu nepieciešams vairāk par trijiem tūkstošiem jaunu," skaidro "Merks" vadītājs.
Pēc viņa teiktā, pēdējos gados attīstītāji Rīgā kopumā uzbūvējuši ap 4500 jaunu dzīvokļu. "Uz kopējā mājokļu daudzuma fona tas nav nekas. Turklāt puse no uzbūvētajiem dzīvokļiem varbūt ir tādi, kuros daudzi nemaz negribētu dzīvot," saka Geidāns.
"Ja pieņemam, ka mūsu valsts attīstīsies normāli, tad 3000 vai 4000 jaunu dzīvokļu būvniecības apjoms gadā varētu arī būt. Arī tādās attīstītās valstīs kā Somija, Zviedrija, kur dzīvojamās platības vidēji uz iedzīvotāju ir vairāk nekā Latvijā, jaunu mājokļu būvniecība turpinās nepārtraukti," norāda būvnieks.
Viņš uzsver, ka ļoti daudzi attīstītāji patlaban ir "tādās kā starta pozīcijās" un gatavojas atsākt projektus, tādēļ "Merks" centīsies "izskriet nedaudz ātrāk".
Jauno dzīvokļu attīstītāji jau tagad var sākt gatavoties jaunu projektu īstenošanai, lai nenokavētu mājokļu tirgus augšupejas atsākšanos, biznesa portāla "Nozare.lv" rīkotajā diskusijā atzina nekustamā īpašuma uzņēmumu un banku pārstāvji. Aģentūra LETA | 22.02.2010
Uzrakstiet komentāru...
Izdrukāt
Nosūtīt rakstu draugam
