Viens no Latvijas zemes tirgus visaktīvākajiem segmentiem ir lauksaimniecībā izmantojamās zemes segments. Cenas šajā segmentā ir visai atšķirīgas. Latgalē par hektāru lauksaimniecībā izmantojamās zemes labākajā gadījumā var dabūt 400–500 latu, turpretī Zemgales un Kurzemes auglīgākos zemesgabalos tāds pats hektārs tiek pārdots par 1 500 un arī par 2 000 latiem.

Kaut arī Latvijas lauksaimniecībā izmantojamo zemju pārdošanai ir noteikts moratorijs, par reālajiem pircējiem visbiežāk kļūst kompānijas, kas ir tieši saistītas ar tādām valstīm kā Dānija, Zviedrija un Vācija.

Moratorijs nav kavēklis

Nu jau ir pagājuši divi gadi, kopš par Latvijas lauksaimniecībā izmantojamo zemi atkal ir ieinteresējušies pircēji. Starp citu, daži speciālisti uzskata, ka krīze šo tirgus segmentu nemaz nav skārusi. „Jā, bija īss panikas periods, tomēr tas ātri pārgāja, un darījumi notiek visai intensīvi,” apgalvo kompānijas Latio tirdzniecības speciālists Atis Skrastiņš. Galvenais iemesls, kāpēc Latvijas lauksaimniecībā izmantojamā zeme ir tik pieprasīta, ir tās zemā cena (pēc Rietumeiropas mēriem) un pasaulē pieaugošais pieprasījums pēc lauksaimniecības produkcijas. Taču, spriežot pēc ekspertu vērtējumiem, uz pircējiem no pašas Latvijas attiecas ne vairāk kā piektā daļa visu darījumu. Un arī tad viņi pērk visai mazus zemes gabalus. Savukārt ārzemnieki pērk ar vērienu, un formālais lauksaimniecībā izmantojamās zemes pārdošanai ārzemniekiem noteiktais moratorijs, ko šopavasar pagarināja līdz 2014. gada 30. aprīlim, viņiem nav traucēklis, jo to apiet nemaz nav grūti. Ārzemnieki reģistrē Latvijā uzņēmumu, un tad tam arī noformē viņus interesējošo zemesgabalu dokumentus.

Latvijas Lauksaimniecības Universitātes rīcībā esošie dati liecina, ka Latvijā 37,7% teritorijas jeb 2,4 miljoni hektāru ir definējama kā lauksaimniecībā izmantojama zeme. Savukārt kompānijas Baltic Sceen veiktā pētījuma rezultāti liecina, ka 2010. gada beigās tikai divos no desmit uzņēmumiem, kam pieder vislielākās lauksaimniecībā izmantojamās zemes platības, ir pamanāmas jel kādas latviskas izcelsmes saknes. Pārējās lauksaimniecībā izmantojamās zemes pastarpināti pieder īpašniekiem no Dānijas, Zviedrijas, Norvēģijas, Īrijas, Vācijas un Austrijas. 2010. gada laikā viņu lauksaimniecībā izmantojamās zemes gruntsgabalu portfelis ir palielinājies par 10 000 hektāriem. Visvairāk Latvijas zemes – 11 075 ha – pieder kompānijai Foran Real Estate, kuras īpašnieki ir zviedru SPP Livforsakring AB un norvēģu Storebrand Livsforsikring AS.

Reālajā praksē tikai retajam zemes īpašniekam ir tieši kontakti ar Rietumu pircējiem. „Ārzemju pircējs, līdzīgi kā lielie vietējie tirgus spēlētāji, piedāvājumus, kas ir mazāki par 30-50 hektāriem pat neizskata,” paskaidro kompānijas Zviedrijas mežu fondi pārstāvis Aleksandrs Tokarevs. Tādēļ Latvijā darbojas visai attīstīts aģentu un starpnieku tīkls, kas braukā pa viensētām, meklējot lētu zemi. Viņi no blakus esošiem maziem gruntsgabaliem veido lielus. Tirgū klīst nostāsti par to, kā krīzes laikā daži šādi darboņi, izmantojot grūtos apstākļus īpaši depresīvos Latvijas novados, pamanījās veikt bartera darījumus, iemainot hektāru zemes par divām trim pudelēm šņabja. Tagad gan par tādiem atgadījumiem vairs nav dzirdēts. Tomēr cenas, ko pārpircēji piedāvā zemniekiem, ir krietni zemākas, nekā tās, ko viņi paši saņem no Rietumu pircējiem. „Man ir 4,8 hektāri lauksaimniecībā izmantojamas zemes. Ik pa laikam kāds pie manis atbrauc un piedāvā to nopirkt. Taču viņu nosauktās cenas ir vienkārši smieklīgas: trīs četri simti latu par visu! Es viņiem pateicu, lai par tādu naudu viņi sev labāk kādu televizoru nopērk,” žurnāla m² un portāla varianti.lv korespondentam stāsta kāda sašutusi zemes īpašniece no Krāslavas rajona Ūdrīšu novada, kas ar savas zemes pārdošanu bija nolēmusi nodarboties pati. Cena, kas viņai šķiet pieņemama, ir apmēram 1000 lati par hektāru.

Latvijā lauksaimniecībā izmantojamās zemes cenas ir visai dažādas. Viszemākās cenas ir Latgalē. Pēc mūsu sarunas dalībnieku datiem, reāli darījumi, kuros piedalās tā sauktie vairumtirgotāji, kas formē gruntsgabalu dokumentus, Latgalē notiek par 200–300 latiem par hektāru. Izņēmuma gadījumos, ja uz zemesgabala ir arī izstrādei piemērots mežs vai ir pieeja gleznainam ezeram, cena var pacelties līdz 450–700 latiem par hektāru. Pat „treknajos” gados zemes vērtība Latgalē bija ievērojami mazāka nekā citos reģionos. Dažreiz zemes cenu starpība Madonas tuvumā varēja būt pat par 200–300 procentiem liela,” atceras LatMLS vadītāja Olga Zenčika.

Starp citu, tik acīmredzama un pirmajā brīdī pat grūti izskaidrojama cenu atšķirība ir izspēlējusi ļaunu joku ar daudziem Latvijas oligarhiem. Pēc neoficiālām ziņām, praktiski visiem viņiem Latgalē tieši vai pastarpināti pieder visai ievērojamas platības. Tās tika pirktas, iedomājoties, ka notiks cenu izlīdzināšanās, turklāt tieši Latgales zemei, kuru uzskatīja par nenovērtētu, bija jāpieaug vērtībai.

Pēc Zviedrijas mežu fondu pārstāvja teiktā, mēdz būt arī augstākas cenas nekā iepriekš minētās, taču tās nedrīkst uzskatīt par tirgus orientieriem. „Bieži vien zem izkārtnes „lauksaimniecībā izmantojamā zeme” tiek pārdoti divi trīs hektāri. Par tiem, gadās, prasa arī trīs un četrus tūkstošus latus par hektāru. Ja šāds neliels zemesgabals ir iespiedies kāda kaimiņa lielā gabalā, tad šis saimnieks, lai izlīdzinātu sava īpašuma robežas, var arī piekrist samaksāt pieprasīto cenu,” paskaidro Aleksandrs Tokarevs un piebilst, „tajā pat laikā neapstrādājamu zemi ar zemu augsnes vērtējumu pārdot dārgāk par 500–700 latiem par hektāru ir praktiski neiespējami pat tādā reģionā kā Kurzeme. Ar zemesgabaliem, uz kuriem aug mežs, situācija ir mazliet citādāka. Mūsu uzņēmuma praksē ir bijuši darījumi arī par 6 000 latu par hektāru zemes, uz kuras aug ļoti labs skujukoku mežs.”

Saskaņā ar Lauku atbalsta dienesta rīcībā esošajiem datiem gandrīz 370 000 hektāri Latvijas lauksaimniecībā izmantojamās zemes netiek apstrādāti. Tomēr pat neapstrādāta zeme var dot tās īpašniekam, lai arī nelielu, bet tomēr ienākumu. Lai tas notiktu, pietiek nokārtot zemes pieteikšanas procedūru par lauksaimniecībā izmantojamu zemi, reizi gadā nopļaut zāli un saņemt oficiālu šī fakta apstiprinājumu no Lauku atbalsta dienesta pārstāvja. Uz zemes īpašnieka kontu tiks pārskaitīti 63 lati par katru nopļauto hektāru. Tās ir Eiropas Savienības subsīdijas, kas tiek piešķirtas lauksaimniecības atbalstam. Tiesa, Eiropas Savienības veco dalībvalstu zemniekiem šīs subsīdijas ir reizes trīs lielākas. Tomēr Latvijas Lauksaimniecības ministrijas ierēdņi cer, ka pēc trim četriem gadiem arī pie mums par hektāru nopļautās zāles atbalsta maksājums būs tuvu 100 latiem. Eiropas Savienības zemnieki saņem subsīdiju, kas vidēji ir 186 lati par lauksaimniecībā izmantojamās zemes hektāru, bet Vecās pasaules vadošajās valstīs šī summa sniedzas līdz pat 420 latiem par hektāru.

„Lielākā daļa pircēju lauksaimniecībā izmantojamo zemi pērk lauksaimniecības kultūru un vispirms jau graudaugu audzēšanai. Citi zemi pērk lopkopībai. Tad, starp citu, Eiropas subsīdijas ir trīs četras reizes lielākas nekā neapstrādātai zemei. Šādā gadījumā Eiropas Savienība piešķir papildu subsīdijas lauksaimniecības tehnikas iegādei un biznesa attīstīšanai,” stāsta Atis Skrastiņš.

– Kā ārzemnieki pērk lauksaimniecībā izmantojamo zemi?

– Katrs pircējs šādam darījumam piesaista agronomu, kas, iepazinies ar augsnes novērtējumu, aprēķina, kādu ražu var iegūt no konkrētā zemesgabala. No iespējamās ražas vērtības atņem orientējošos zemes apstrādes izdevumus, un iegūtā summa parasti ir tā cena, kuru ārzemnieki ir gatavi maksāt par zemi.

– Kādas perspektīvas paveras lauksaimniecībā izmantojamai zemei?

– Vēlreiz akcentēšu faktu, ka, atšķirībā no iepriekšējiem gadiem, lauksaimniecībā izmantojamu zemi nepērk tāpat vien - gadījuma pēc. Tie, kuri to pērk, ir profesionāļi, un viņi zina, kādam nolūkam viņiem ir vajadzīgs konkrētais nekustamais īpašums. Auglīga lauksaimniecībā izmantojamā zeme, manuprāt, ir viens no vislikvīdākajiem Latvijas nekustamā īpašuma veidiem. Šādu nekustamo īpašumu cenas tikai celsies. Interese par Latvijas zemi ir liela. Ir pat pieprasījumi par zemesgabaliem, kuru platība ir tūkstošiem hektāru liela. Taču Latvijā nav Kazahstānas stepju plašumu, un nokārtot dokumentus tik milzīgam zemesgabalam vienā vietā pie mums praktiski nav iespējams.

Guntars Kramēns, Averts īpašnieks: „Esmu pārliecināts, ka Latvijas lauksaimniecībā izmantojamā zeme nākotnē kļūst tikai dārgāka un ārzemju pircēju plūsma palielināsies. Pārāk liela ir starpība starp mūsu un Rietumeiropas zemes cenām. Vācijā lauksaimniecībā izmantojamā zeme maksā astoņas līdz desmit reižu vairāk. Secinājumus izdariet paši.”

Ivars Žerdiņš, Latvian Real Estate pārstāvis: „Pieprasījums pēc lauksaimniecībā izmantojamās zemes ir ļoti liels. Labi tiek pirkti zemesgabali, kuru platība ir 100 un 200 hektāru liela. Labprāt pērk arī zemi, uz kuras ir veikta meža kailcirte. Šo zemi attīra un izmanto lauksaimniecībā.”

Aleksandrs Tokarevs, Zviedrijas mežu fondu pārstāvis: „Pircējus interesē lauksaimniecībā izmantojamā zeme ar 30 līdz 50 hektāru lielu platību. Viņi vēlas, lai šāda zeme būtu vienā gabalā, lai uz to vestu labi pievedceļi un lai būtu ļoti labs augsnes vērtējums.”

Olga Zenčika, LatMLS vadītāja: „Es gan nepiekrītu optimistiskajam viedoklim par lauksaimniecībā izmantojamās zemes cenu celšanos nākotnē. Jā, Zviedrijā un Vācijā tā ir dārgāka. Taču salīdzināt vajadzētu nevis ar šīm valstīm, bet, piemēram, ar Poliju. Tur hektārs lauksaimniecībā izmantojamās zemes maksā vidēji 1 000 ASV dolārus jeb aptuveni 500 latus.”

Varianti.lv:

785,07 miljoni latu – šāds ir bijis Latvijas nekustamo īpašumu tirgus apgrozījums aizvadītajā 2010. gadā. Tieši šāda summa veidojas, sasummējot kopā visas Zemesgrāmatā pagājušajā gadā reģistrētajos pirkšanas-pārdošanas līgumos norādītās summas. Šis rādītājs ir izrādījies par 8,5% mazāks nekā 2009. gada rādītājs.

Saskaņā ar Zemesgrāmatas datiem 2010. gadā ir noslēgti 102 178 Latvijas nekustamo īpašumu pirkšanas-pārdošanas darījumi. Tas ir par 4,3% mazāk nekā gadu iepriekš, un tas nozīmē, ka pircēju aktivitāte ir turpinājusi kristies. Lielāka daļa darījumu pienākas uz fiziskām personām – mūsu valsts iedzīvotājiem. To apstiprina 67 510 Zemesgrāmatas ieraksti par īpašuma tiesību nostiprināšanu. Tomēr tas ir par 16,6% mazāk, nekā 2009. gadā. Bezkaislīga datu bāzes informācija liecina, ka aizvien lielāku interesi par Latvijas nekustamiem īpašumiem izrāda ārzemnieki. Pagājušajā gadā par Latvijas nekustamo īpašumu īpašniekiem ir kļuvusi 3 349 ārzemju pilsoņi, kas ir par 14,8% vairāk nekā 2009. gadā.

Tiek atzīmēts, ka kopējā pirkšanas-pārdošanas līgumos norādītā zemesgabalu platība ir 262 000 hektāru (–42,5%). Savus īpašniekus ir nomainījušas 4 357 ēkas un būves (–51,3%).

2010. gada vislielākais darījums Zemesgrāmatā ir reģistrēts 23. augustā – tas ir 5 680 m² liela gruntsgabala Jāņa Dāliņa ielā un uz tā esošas ēkas pirkšanas-pārdošanas darījums par 23,192 milj. latu. Zemesgrāmatas darbinieku izveidotā divdesmit lielāko darījumu sarakstu noslēdz zemesgabala un ēkas Jūrmalā, Turaidas ielā pirkšanas-pārdošanas darījums – 1,467 milj. latu.

Nekustamo īpašumu tirgus aktivitāte ir ļāvusi valsts budžetam nodevu veidā saņemt 18,728 miljonus latu (–3%, salīdzinot ar iepriekšējo gadu), kā arī vēl 1,238 milj. latu kancelejas nodevas veidā (–8,7%).

avots: Varianti.lv

Žurnāls „Forbes” ir nosaucis visdīvainākās 2010. gadā pārdošanai izliktās mājas. Šādu ēku sarakstu slavenais žurnāls izveidoja kopā ar portāla Realtor.com, kā arī kompāniju „Sotheby's International” un „Coldwell Banker” ekspertiem.

Pētījumā atzīmēts, ka ASV tiek pārdoti miljoniem māju. Lielākā to daļa ir standarta būves. Taču, ja uzmanīgi pameklēt, tad var atrast pilnīgi unikālus arhitektūras projektus. Par visekstravagantāko „Forbes” reitinga autori atzina kādreizējā kodolraķešu glabātavā ierīkoto mājokli. Tas atrodas Adirondakas kalnos (Ņujorkas štats). Ārēji ēka ne ar ko neatšķiras no visparastākā tūristu namiņa (ja neskaita līdzas esošo skrejceļu). Taču iekšpusē ir vītņu kāpnes, pa kurām nokāpjot lejā, jūs nonākat pazemes dzīvojamā bunkurā ar betona sienām. Viens no šī mājokļa īpašniekiem joko, ka šeit viņš jūtas gluži kā aģents 007. Mājas saimnieks ir pilnīgi pārliecināts, ka kodolraķete pēc sevis nav atstājusi radioaktīvo piesārņojumu. Māja-bunkurs tiek pārdota par 2,3 miljoniem dolāru.

Vēl viens neparasts objekts ir alu pils, kas atrodas Montesumas kanjonā. Mājokli, kurā ir trīs guļamistabas, ar elektrību apgādā saules enerģija un ģenerators, kura darbināšanai izmanto propāna gāzi. Ir arī viena īpatnība – laiku pa laikam mājoklis ir jāattīra no akmens šķembām, kas birst no alas griestiem. Šī objekta cena ir 675 000 ASV dolāru.

Dažreiz ārpuses pat nepateiksi, ka tavā priekšā ir grezns mājoklis. No ārpuses pavisam parasta māja Losandželosā maksā 28,5 milj. dolāru. Tās iekšienē ir izveidota betonēta telpa diskotēkai ar atsevišķu ieeju un vismodernāko skaņu un gaismas aparatūru.

Tirgū tiek piedāvātas arī dzīvošanai pielāgotas sabiedriskās ēkas. Tā Sanfrancisko un Ņujorkā tiek pārdotas ugunsdzēsēju stacijas, bet Čikāgā un Dallasā – baznīcas. Bijušajā metodistu baznīcā, kas tiek padota Teksasā, altāra vietā tagad ir ierīkota virtuve.

Vēl „Forbes” sarakstā ir iekļuvis neīsts maiju indiāņu templis un hobita namiņš, kurus pārdod Holivuda, ka arī futūristiska māja sēnes formā, kuras cena ir nieka 194 000 dolāru.