15.02.2008

Vai tirgus likumi ir stiprāki par arhitekta sirdsapziņu? Vai lielkapitālisms kanibalizēs profesionālismu? Vai arhitektūra taisās pārcelties uz saldo dzīvi žurnālos vai pazemīgi kalpos indivīdu kaprīzēm? Kur beidzas māņticība un sākas tradīciju mērķtiecīga ignorēšana?

Beidzot arī arhitektiem ir sava lielā gada izstāde, un tāda pamatīga, kur visa kā ir pa pilnam. Ideja par šādas tradīcijas aizsākumu ir vairāk nekā lieliska, jo sabiedrība bez arhitektiem droši vien vēl spētu izdzīvot, bet arhitekti bez sabiedrības nu nekādi. Dialogs starp profesionāli un pūli šodien nav viegli uzturams, taču tas ir ārkārtīgi nepieciešams. Mežonīgā kapitālisma hegemonija un godprātīgas informācijas deficīts ir izjaucis mūsdienu cilvēkā gadiem noslīpēto vērtību piramīdu. Autoritāšu laikmets ir miris, lielkapitālisma mārketinga un PR taures izsmalcināti skalo tautai smadzenes atbilstoši viena vai otra ekonomiskā grupējuma interesēm. Kā lai viens vidusmēra pilsonis šodien saprot, kas ir laba un slikta arhitektūra, ja nav neviena kam uzticēties un kas to spētu pateikt priekšā?

Kā jau šāda mēroga izstādei pieklājas, tā uzdod jautājumus, nevis, kā gribētos, - sniedz gatavas un skaidras atbildes. Un jautājumi ir fundamentāli un ļoti daudz. Piemēram, kādu pozitīvu vai negatīvu potenciālu sevī slēpj mūsdienu laikmeta globalizācija un kāpēc ir vai nav jābaidās no antiglobālistiem? Vai tirgus likumi ir stiprāki par arhitekta sirdsapziņu? Vai lielkapitālisms kanibalizēs profesionālismu? Vai arhitektūra taisās pārcelties uz saldo dzīvi žurnālos vai pazemīgi kalpos indivīdu kaprīzēm? Kur beidzas māņticība un sākas tradīciju mērķtiecīga ignorēšana? Kas ir īstena ilgtspējības un konformisma definīcija?

Šodien Latvijas arhitektūrai vairs nav to cēlsirdīgo aizbildņu, kas tai bija agrāk, vai kādi tai ir citās zemēs. Tagad tā ir nonākusi kapitāla vairotāju rokās ar visām no tā izrietošām sekām - ar to var gan manipulēt, gan aizbildināties, gan aizbāzt muti. Arhitektūrai ir nepieciešama demokratizācija. Kamēr plašākas sabiedrības masas nespēs tajā orientēties un to aizstāvēt, to turpinās piesmiet ne vienā veidā vien.

Pūlis ir greizsirdīgs un vēlas dalīties ar arhitektiem radošajā procesā. Izstādes rezonanse un panākumi par to pārliecinoši liecina. Jo vairāk arhitektūras profesionāļi sāks runāt par TO, jo vairāk pūlim TAS sāks kļūt interesanti.