Blogi 2008‎ > ‎

Modernā birojā cilvēki ieelpo vairāk putekļu nekā uz ielas

Publicēja 2009. gada 8. maijs 13:05IT admin

Nē, tas nav aicinājums ar beisbola nūjām aizstāvēt savu dzīvību un veselību. Tas ir tikai mēģinājums pačukstēt par faktiem, ko vietumis darba devēji spītīgi mēdz noklusēt un nepieredzējuši darba ņēmēji pārsvarā pat nenojauš.

Vairumam ļaužu puse no nomodā pavadītās dzīves paiet birojā vai iestādē, kas nav to naktsmājas un kurās nevar darīt visu, kas ienāk prātā, piemēram, izsist kabinetā loga stiklu, lai telpā ielaistu pavasara aromātisko gaisu.

Tāpat kā pienu var dzert no pudelēm un ne no govs pupa - arī gaisu var elpot caur metāla vai plastmasas caurulēm, nevis pa atvērtu logu. Un tāpat kā modernajā pārtikas sagatavošanā talkā tiek ņemtas "daudzsološās" E piedevas, arī gaisa ražošanā lielajos birojos tiek praktizēti state of the art gaisa sastāva bagātināšanas, konservēšanas, kondensēšanas, iesmaržināšanas un citi sintezēšanas paņēmieni.

Viss jau tiktāl būtu labi, taču laikmetīgās tehnoloģijas reizēm mēdz saniķoties, nemaz nerunājot par ēku būvniecības un ekspluatācijas laikā sastopamo augsto "cilvēcisko" kļūdu faktora potenciālu. Jo modernāks birojs, jo vairāk tajā būs dzelžu. Jo vairāk dzelžu, jo lielāka varbūtība, ka birojā būs nepatīkami uzturēties un strādāt. Viens no vissmagākajiem jautājumiem šādos birojos ir tieši elpojamā gaisa kvalitāte, ko bez tradicionālās temperatūras un mitruma rādījumiem nosaka arī tādi fizikāli lielumi kā gaisa ķīmiskais un strukturālais sastāvs, tā kustības ātrums un vēdināšanas iekārtu radītais skaņu un trokšņu piesārņojums.

Minēšu trīs vissmagākās moderno Rīgas biroju problēmas:

I. Gaisa ventilācijas filtri netiek pietiekami bieži mainīti.

Tāpat kā uz istabas mēbelēm, arī gaisa apmaiņas ventilācijas šahtās pastāvīgi uzkrājas mehāniskie un bioloģiskie putekļi - pilsētas piesārņojums, dažādi putekšņi, aļģes, sēnīšu sporas u.c. Lai šos putekļus neielaistu telpās, tiek izmatoti dažāda smalkuma filtri. Taču šādi filtri ir ļoti dārgi, tāpēc tos maina reti, un gaisa kvalitāte uz tā rēķina var kļūt pavisam neciešama. Biroja darbinieks ieelpo pat vairāk putekļu nekā tas būtu laukā uz ielas. Salīdzinājumam var iztēloties putekļu filtru putekļsūcējā, kas sīkos putekļus izlaiž tikpat daudz, cik ielaiž. Protams, jaunākās paaudzes putekļsūcējos tiek izmantoti īpaši ūdens filtri - telpas gaisa attīrīšanai no smalkajām putekļu daļiņām. Taču ventilācijas sistēmās šādus ūdens filtrus diemžēl vēl neizmanto un diez vai arī kādreiz izmantos to milzīgās dārdzības dēļ. Taču neskatoties uz to, kā par brīnumu, dabīgās vēdināšanas gadījumā ūdens filtra efekts pastāv jau pašā vēdināšanas principā un tā funkciju pilda pati Māte daba. Kā izrādās, ārtelpas gaiss jau ir pietiekošinosēdināts - to veic dabiskais ārtelpas mitrums un lietus pilieni. Putekļi ārtelpas gaisā ir vienkārši tur, kur tiem jābūt - uz zemes, nevis putekļu elevatoros virs biroju darbinieku galvām.

II. Gaisa kustības ātrums un virziens ir bīstams cilvēka dzīvībai

Dzīvojamajā telpā visam telpas gaisam būtu jānomainās vismaz vienu reizi stundā. Mākslīgi ventilējamā telpā tas notiek caur šaurākiem vai platākiem gaisa ieplūdes un izplūdes atvērumiem, pa kuriem elpojamais gaiss tiek attiecīgi padots un savākts. Nepārdomāti ventilācijas atvērumu izvietojumi var radīt lēno vai letālo caurvēju, kas agri vai vēlu var novest pie dažu darbinieku neatgriezeniskas hroniskas saslimšanas, ja nejauši darbavieta atrodas tiešās gaisa plūsmas ceļā vai gaisa plūsmas ātrums pārsniedz pieļaujamos normatīvus.

III. Ventilācijas dūkoņa nepamanāmi sagrauj nervu sistēmu.

Ir jānošķir dabas radītie trokšņi no tā saucamajiem e-troksņiem. Citiem vārdiem sakot, jānošķir tos trokšņus, pie kuriem cilvēks jau gadu tūkstošiem ir pieradis un uztver ar baudu, un tos, kuru klātbūtne ir tikai gadu desmitos mērāma un ir cilvēka ausīm netīkama pat mērķtiecīgas pierašanas gadījumā. Ventilācijas iekārtu radīto troksni var noklusināt ar dažādiem paņēmieniem, ņemot talkā šim mērķim speciāli paredzētus materiālus un klusinātājus. Taču ne vienmēr ventilācijas radīto trokšņu avotu ir iespējams noklusināt pilnībā tā, lai tas neatstātu ne mazāko iespaidu. Vai ventilācijas iekārtu troksnis ir kā lēnas iedarbības inde, kas nemanāmi sagrauj nervu sistēmu? To rādīs laiks! Var jau būt, ka drīzumā mēs pie tā pieradīsim, tāpat kā pirms kāda laika pieradām pie putnu čalām un vēja šalkoņas.

Logs uz pasauli

Ekoloģiskie produkti tāpat kā dabīgā vēdināšana balstās uz paaudžu paaudzēs uzkrāto un pārmantoto praksi, kas ļauj sasniegt nepieciešamo rezultātu ar jau gadsimtos pārbaudītiem paņēmieniem. Šajā gadījumā tas ir vecais labais veramais LOGS.

Pat pie nenovēršama mehāniskās piespiedu ventilācijas risinājuma ieteikums būtu paredzēt arī manuālo gaisa vadības režīmu, kad mākslīgās vēdināšanas avārijas vai nepraktiskas lietošanas gadījumā tā var tikt izslēgta un tās vietā būtu iespēja pievadīt dabīgo gaisu arī pa atvērtu logu. Gaiss, kurš vēl nav sakapāts ar ventilatoru lāpstiņām vai sadalīts pa sastāvdaļām gaisa kondicionēšanas iekārtās, kā avota ūdens ir dzīvs. Piespiedu vēdināšanā tas jau ir miris, jo ir zaudējis savu dabas doto formu, sastāvu un struktūru. Kamēr vien arhitektiem un projektētājiem būs motivācija domāt par ēkas smukumu vairāk nekā par tajā dzīvojošo cilvēku veselību, tikmēr pastāvēs arī viedoklis, ka monolītas un neatveramas stikla biroju vitrīnas ir konceptuāli un intelektuāli pārākas par iemītnieku veselību un to tiesībām uz pašu dārgāko - svaigu gaisu.

P.S.

MAR 07, BNS Latvijā arvien vairāk jauno biroju telpu nomnieku sāk tiesvedību pret A (luksusa) klases biroja attīstītājiem, jo jaunbūvētās telpas neatbilst A klases biroja kvalitātes prasībām. "Nomnieki ir šokā. Viņi aiziet no tādām labām vietām kā "Valdemāra centrs" uz A klases biroju, bet tur ir slikta apkure, nekondicionēts gaiss utt.," sacīja Laviņa un piebilda, ka "Sorainen un partneri" pašlaik jau nodarbojas ar aptuveni desmit šādām tiesvedībām.