Reizēm mums patīk sevi pavilkt uz zoba. Un viens no izteicieniem, kas šādos brīžos itin bieži figurē, ir citāts.par mazo tautiņu, kas dzīvo pie Baltijas jūras, pārtiek no sēnēm un dzīvo kokos. Kazi, vārds meklē vietu, un ka tik kādu dienu mums atkal nesanāk saritināt savas mantiņas un slieties vien pa koka stumbru augšā. Iemesli tam varētu būt vismaz divi. Pirmais ir dārgie mājokļi, kas raugi, lai ar atlaidēm, joprojām nemaz tik viegli nav iegādājami. Otrais jau pavisam neparasts – superoriģināli mājokļu risinājumi atpūtai un izklaidei koku galotnēs.

Pie mums šādu mājokļu īpašā priekšrocība varētu būt tā, ka tiem nav nepieciešama jelkāda infrastruktūra vai sarežģītie inženiertīkli. Viss, kas vajadzīgs, ir dēļu grīda, sienas un jumts, ko var iekārt ar trosēm un dažādiem stiprinājumiem koku zaros. Turklāt var ietaupīt uz šāda mājokļa izmaksām - dārgās zemes un būvnieku rēķina, kuri tagad noteikti jaudātu pat ne to vien uzbūvēt. Atliek vēl sameklēt kādu talantīgu mākslinieku, kas uzzīmē glītu dizainu, un uzticamu inženieri, kas izrēķina pareizās atbalsta slodzes. Ja jau reiz kāds ko tādu ir izdomājis agrāk, kas gan tagad liedz to izmēģināt no jauna?