*Jaunievēlētais Augstākās izglītības padomes priekšsēdētājs Rīgas Stradiņa universitātes pasniedzējs Jānis Vētra paudis viedokli, ka Latvijai jāattīsta ļoti kvalitatīvas jeb tā sauktās elitārās augstākās izglītības sektors, lai mazinātu talantīgo vidusskolu absolventu izceļošanu uz ārzemēm, raksta LETA. Pēc Vētras domām, Latvijā šis sektors ir vāji attīstīts un ļoti kvalitatīvas programmas tiek piedāvātas tikai dažās augstskolās, bet vairākās nozarēs nepastāv vispār. Savukārt valsts šobrīd vairāk orientējas uz vidēja līmeņa augstāko izglītību, lai izskolotu pēc iespējas lielākas masas, tā riskējot pazaudēt spējīgākos studentus.
Laikraksts Diena, Piektdiena, 16. Janvāris
Lai noturētu līdzsvaru starp dažādiem Latvijas tautsaimniecības sektoriem, pašreizējā ekonomikas lejupslīde reģionā un sevišķi smagā krīze Latvijā liek samazināt finansējumu augstākās izglītības studiju programmām. Minētie apstākļi turpmākajos gados Latvijai un Baltijas reģiona valstīm radīs neizbēgamu izaicinājumu fundamentāli restrukturizē pašreizējo augstākās izglītības sistēmu. Viens no restrukturizācijas galvenajiem mērķiem būs racionāla augstākās izglītības resursu izmantošana uz mēroga ekonomijas, specializācijas un apmācību programmu/mācībspēku sinerģijas iespēju rēķina, t.sk. Latvijas un Baltijas reģiona mērogā.
Augstākās izglītības mēroga ekonomika, specializācija un sinerģija
Lai nodrošinātu nepieciešamo studentu skaitu elitārajām apmācību programmām*, Latvijas augstskolām būs jāpiesaista papildus studenti no kaimiņu valstīm – Igaunijas, Lietuvas, bijušajām Padomju Savienības republikām un Āzijas. Lai to paveiktu, Baltijas valstu valdībām būs nepieciešams izstrādāt kopīgu augstākās izglītības attīstības politiku, kas sadalīs dažādu nozaru elitārās apmācību programmas starp Latvijas, Lietuvas un Igaunijas kompetenču ietekmes sfērām. Minētās politikas mērķis būs nodrošināt katrai elitārās izglītības programmai nepieciešamo studentu skaitu un to kritisko masu, lai pavērtu tām konkurētspējas potenciālu Eiropas un Pasaules mērogā. Konsolidējot un defragmentējot Baltijas valstu elitārās izglītības programmas un to mācībspēku resursus, tiks radīta jauna bāze starpvalstu apmācības pieredzes apmaiņai (sinerģijai) un jaunu elitāro izglītības programmu attīstībai.
Lai veicinātu Latvijas augstākās izglītības konkurētspēju pasaules mērogā ir nepieciešams apzināt tās akadēmiskās disciplīnas, kas satur vislielāko konkurētspējas potenciālu starp Latvijā pieejamajām augstākās izglītības apmācību programmām. Latvijā pie šādām disciplīnām ir pieskaitāma arī pilsētvides attīstības un plānošanas zinātne, ko varētu kvalificēt pie ļoti kvalitatīvas jeb tā sauktās elitārās augstākās izglītības sektora.
Rīga Latvijai un visam Skandi-Baltijas reģionam ir devusi unikālu iespēju lepoties ar pasaules mēroga pilsētvides mantojumu. Rīgas vārda atpazīstamība Pasaulē lielā mērā ir balstāma uz gadsimtos uzkrātām tradīcijām pilsētvides un arhitektūras kultūrās. Unikālā Rīgas pilsētvides identitāte un tās konkurētspējas izteiktākā atšķirība uz kaimiņvalstu fona slēpjas sekojošos aspektos:
- teritoriāli un ekonomiski stratēģiska atrašanās vieta Eiropas kartē;
- lielākais iedzīvotāju skaits galvaspilsētā Baltijas reģionā;
- lielākais vecpilsētas un vēsturisko būvju komplekss;
- senākais arhitektūras pieminekļu fonds;
- attīstīta pilsētvides kultūra ar stiprām reģionālās arhitektūras un lietišķā dizaina tradīcijām.
- unikāls uzkrātais arhitektūras un pilsētvides mantojums;
Tāpēc Rīgai, kā Baltijas reģiona metropolei ir jāuzņemas iniciatīva izvirzīt pilsētvides attīstības un plānošanas kompetenci par prioritāti Latvijas akadēmisko disciplīnu attīstības politikā un jākļūst par pilsētvides nozares līderi Baltijas reģionā.
Laikmetīga pilsētvides attīstīšana un plānošana šodien prasa daudznozaru zināšanu kopumu, kas sniedzas pāri tradicionālajai un ierastajai arhitektūras un pilsētplānošanas praksei. Šībrīža jauno pilsētplānotāju lielākais izaicinājums ir "helikoptera" redzējums uz Latvijas tautsaimniecību veidojošajām kopsakarībām un to ietekmi uz pilsētvides attīstības vektoriem.
Modernajā pilsētvides attīstības un plānošanas disciplīnā ir jābūt pārstāvētām un savstarpēji sabalansētām zināšanām arī no tādiem tautsaimniecības sektoriem kā - Būvniecība, Transportbūve, Siltuma, gāzes un ūdens tehnoloģijas, Ģeodēzija un kartogrāfija, Informācijas tehnoloģijas, Enerģētika un elektrotehnika, Vides zinātne, Uzņēmējdarbība un vadīšana, Ekonomika, Uzņēmējdarbības finanses, Starptautisko ekonomisko sakaru organizēšana un vadīšana, Uzņēmējdarbības loģistika, Nekustamā īpašuma pārvaldība, Būvuzņēmējdarbības un nekustamā īpašuma vadīšana, Cilvēku resursu vadīšana, Ugunsdrošība un civilā aizsardzība.
Pilsētattīstības un plānošanas disciplīnā ir jāatspoguļojas arī antropoloģijas un sociālo zinātņu jaunākās atziņas par pilsētas cilvēku vajadzībām – dzīves dārdzības un to izmaksu ekonomiju, dzīves vides drošību, saistību garantijām, ērtībām, prestižu un pilsētvides ietekmi uz vidi/sabiedrību.
Lai to izdarītu ir nepieciešams uzstādīt sekojošos mērķus:
1. iniciēt kopēju izglītības konferenci vai semināru ciklu visām Baltijas valstu augstākās izglītības stratēģiskajām institūcijām, kas apsvērtu šo ideju par kopīgu turpmāko Baltijas valstu politiku augstākajā, t.sk. elitārajā izglītībā;
2. izvirzīt pilsētvides attīstības un plānošanas disciplīnu par Latvijas pārziņā esošu kompetences centru;
3. izdalīt pašreizējo RTU arhitektūras fakultātes pilsētplānošanas disciplīnu par atsevišķu struktūrvienību - Pilsētvides Attīstības un Plānošanas institūtu (PAPI) RTU ietvaros;
4. integrēt minētajā struktūrā ar pilsētvidi saistītās un piekrītošās horizontālās un vertikālās tautsaimniecības nozaru apmācību programmas;
5. iedzīvināt jaunā institūta darbību, lai tas turpmāk kalpotu par neaizstājamu resursu Rīgas Domes Pilsētas Attīstības departamenta, Latvijas reģionālo pašvaldību, kā arī kaimiņrepubliku pilsētvides attīstības un plānošanas institūciju ikdienas darbam.
Latvijas tautsaimniecības stabilizācijas plānā ir paredzētas fundamentālas reformas izglītības sistēmas pilnveidošanai. Jaunā valdības doktrīna skar arī pašreizējo arhitektu izglītības koncepcijas pārskatīšanu. Pateicoties stipram Pilsētvides Attīstības un Plānošanas institūtam Latvijas nekustāmo īpašumu nozares profesionāļu sabiedrībai, t. sk. pilsētplānotājiem, arhitektiem, būvuzņēmējiem, projektu attīstītājiem, ēku apsaimniekotājiem u.c. pilsētvides sektora segmentiem pavērtos jauni horizonti savu nozaru tālākajā izaugsmē un attīstībā.
