Publicēja 2011. gada 4. janv. 04:48Sys Admin
[
atjaunināts 2011. gada 4. janv. 05:01
]
Nākamgad nekustamo īpašumu tirgū Latvijā īpašas pārmaiņas nav gaidāmas, aģentūrai BNS norādīja Nekustamo īpašumu projektu attīstītāju asociācijas (NĪPAA) valdes priekšsēdētājs Ilvars Metnieks.
Pēc viņa teiktā, 2011.gadā īpašas pārmaiņas nav sagaidāmas, jo situāciju nekustamo īpašumu tirgū var uzlabot vien būtisks ekonomikas uzplaukums.
"Sabalansēts nekustamā īpašuma un mājokļa nodokļa lielums - adekvāts mājsaimniecību ienākumiem - varētu būt vien neliels solis situācijas uzlabojuma virzienā. Lielākie riski ir un paliek valsts pārvaldes strukturālo reformu veiksmīga īstenošana, kas vēlāk atspoguļosies arī nekustamā īpašuma jomas sektoros," klāstīja NĪPAA vadītājs.
Tāpat joprojām pastāv liels risks, ka, izsīkstot un neatjaunojoties uzkrājumiem, ar ko problēmu gadījumiem nodrošinās iedzīvotāji un uzņēmēji, daudzas sabiedrības grupas 2011.gadā var nonākt neapskaužamā situācijā, viņš piebilda.
Metnieks uzsvēra, ka Latvijā jāsāk būvēt ilgtspējīgus infrastruktūras objektus, kas garantētu drošu pienesumu sabiedrībai. "Tas sildītu būvniecību un valsts ekonomiku īstermiņā un nodrošinātu parādu atmaksu nākotnē," viņš sacīja un piebilda, ka par to, kas tieši varētu būt šādi infrastruktūras objekti, nākamgad būtu jādiskutē gan jomas profesionāļiem, gan valdībai, tostarp ar starptautiskajiem aizdevējiem.
Saskaņā ar viņa teikto 2010.gads nekustamo īpašumu attīstītājiem ir bijis kārtējais gaidīšanas gads - kamēr jaunā būvniecība būs dārgāka par būvobjektu tirgus vērtību, tikmēr attīstīt jaunu apbūvi nebūs izdevīgi. "Dažos izņēmumos notiek atsevišķu projektu realizācija, pārbūve vai pabeigšana, taču to vairāk ietekmē ieguldīto investīciju optimizācijas, nevis tirgus pieprasījuma un izaugsmes apsvērumi," teica Metnieks.
Vērtējot šo gadu Latvijas ekonomikā, NĪPAA vadītājs atzina, ka ir notikušas pārmaiņas un straujo kritienu tautsaimniecības attīstībā, kas notika 2009.gadā, ir nomainījusi stagnācija, kas ir priekšvēstnesis ekonomikas izaugsmei tuvākā vai tālākā nākotnē.
Kā pozitīvu faktoru viņš minēja 10.Saeimas vēlēšanas un to, ka ir sperts vēl viens solis sabiedrības brieduma un konsolidācijas virzienā, ļaujot izvirzīt jaunus uzdevumus un mērķus. Savukārt negatīvi vērtējama ir darbaspēka aizplūšana un iedzīvotāju skaita sarukšana, kas padara Latviju nepievilcīgāku.
Metnieks prognozēja, ka nākamais gads būs meklējumu un atradumu gads. "Rūpīgi izvērtējot visas iespējas, ir potenciāls izrauties no stagnācijas un sākt ilgtspējīgu un līdzsvarotu tautsaimniecības attīstību. Jāņem vērā, ka nākotnē vienmēr rodas iepriekš nenojaustas izdevības," viņš uzsvēra, aicinot valsts pārvaldē piesaistīt kvalitatīvus un izglītotus profesionāļus, kas spēj ienest jaunas vēsmas un daudzpusīgu redzējumu. Uzņēmējiem līdz ar jaunu biznesa virzienu izpēti būtu vairāk jāpievēršas darba ņēmēju motivēšanas skolai, norādīja attīstītāju pārstāvis.
Jau vēstīts, ka 2009.gada nogalē pēc ilgstoša krituma Latvijas nekustamā īpašuma tirgū sāka pieaugt mājokļu cenas. Cenu kāpums turpinājās arī šogad.
NĪPAA dibināta 2005.gada rudenī. Tās galvenie mērķi ir nodrošināt nekustamā īpašuma nozares ilglaicīgu un stabilu attīstību, kā arī apvienot nekustamo īpašumu projektu attīstītājus organizētā struktūrā, kas virza un ietekmē nekustamā īpašuma attīstības procesus valstī. |
Publicēja 2010. gada 31. okt. 11:29Sys Admin
[
atjaunināts 2011. gada 4. janv. 05:01
]
27.09.2010
Kā vērtēt 9.Saeimas darbu?
9.Saemas darbs no profesionālo nekustāmo īpašumu attīstītāju skatupunkta ir vērtējams kā tuvredzīgākais atjaunotās Latvijas vēsturē. Šajā Saeimas laikā tika pieļauta brutāla un pavirša būvniecības attīstība, kas daudzviet ir piesārņojusi Latvijas pilsētainavu ar rēgainiem jaunbūvju graustiem un pseidobūvniecības paraugiem. Otrs lielākais 9.Saemas kauna traips ir neatrisinātais daudzdzīvokļu namu apsaimniekošanas jautājums, kas ar atsevišķiem izņēmumiem, tālāk par namu un apkaimju biedrību pulcēšanos nav pavirzījies. Iedzīvotāji un namu apsaimniekotāji joprojām gaida valstisku ieinteresētību šī jautājuma sakārtošanā, kas palīdzētu daudzdzīvokļu namu iemītniekiem ne tikai ar kredītiem namu siltināšanā, bet arī nākt talkā ar makroekonomiskiem un vienotiem organizatoriskās struktūras instrumentiem, ļaujot veco namu renovācijas procesus ievirzīt reālā attīstības gultnē. Labs iesākums šajā virzienā ir Eiropas Reģionālā attīstības fonda (ERAF) aktivitātes «Daudzdzīvokļu māju siltumnoturības uzlabošanas pasākumi» kas uzsāk palīdzību iedzīvotājiem siltināt ēkas, reizē uzlabojot to izskatu, un atgūstot pusi no ieguldītās naudas. Trešā kļūda ir smagais nodokļu slogs nekustāmā īpašuma sektorā, kas nav sabalansējams ne ar sabiedrības maksātspēju, ne tās izaugsmes potenciālu. Tas atturēs no plašāku un ērtāku mājokļu un piemājas dārziņu izveides, atstājot destruktīvu ietekmi uz vidusšķiras pilsoniskās apziņas motivāciju - izkopt un attīstīt Latvijas mājokļu kultūru, jo par to būs jāmaksā dārgi nodokļi valstij.
Kādas ir galvenās problēmas, kas jārisina 10.Saeimai?
1. Atbalstīt vispusīgu kvalitātes standarta ieviešanu jaunbūvēm un jaunattīstāmajām teritorijām, kas dotu iespēju investoriem un sabiedrībai nošķirt patiesi kvalitatīvus un ilgtspējīgus projektus no diletantiskiem arhitektūras un būvniecības izstrādājumiem.
2. Atbalstīt privāto mājokļu kultūru Latvijā, veicinot plašu savrupmāju tirgus sektora attīstības atbalstu. Kā liecina "Eurostat" dati par 2007g. - Latvijā 72% mājsaimniecību mīt daudzdzīvokļu namos un tas ir lielākais šādu mājsaimniecību īpatsvars Eiropas Savienībā. Vairums daudzdzīvokļu namiem Latvijā beidzas to ekspluatācijas termiņš, un tie šobrīd sāk līdzināties viduslaiku kazarmām. Turklāt to nožēlojamais stāvoklis sāk apdraudēt iedzīvotāju fizisko un garīgo veselību. Smaguma centra pārnešana no daudzdzīvokļu namu būvniecības uz plašāku savrupnamu attīstību ļautu sabalansēt līdz šim izkropļoto postpadomju mājokļu mantojumu ar profesionāli augstvērtīgu mājokļu apbūvi, paverot jaunas iespējas būtiski labvēlīgākiem dzīves apstākļiem plašai Latvijas sabiedrībai.
3. Atrisināt namu apsaimniekošanas problēmu valstī, īpaši uzmanību veltot seno pilsētu vēsturiskajiem centriem, kas veido Latvijas valsts seju un kalpo kā „viesistaba” viesiem no citām valstīm. Daudzviet pasaulē valstis atbalsta vēsturiskās apbūves saglabāšanu, jo tas palīdz attīstīt ekonomiku ar tūristu pievilināšanu sakoptai un interesantai pilsētvidei. Nepievēršot uzmanību vēsturisko ēku fasāžu, trepju telpu un pagalmu stāvoklim - ilgtermiņā Rīga un Latvijas pilsētas pazaudēs desmitkārt vairāk par tām izmaksām, kas būtu šobrīd novirzāmas vēsturisko ēku sakopšanas un remonta darbiem. 10. Saeimai ar nodokļu, investīciju un likumdošanas politiku vajadzētu veicināt Rīgas vēsturiskā centra atjaunošanu, lai pilsēta ar savu tūrisma infrastruktūru būtu konkurētspējīga Eiropas vēsturisko pilsētu saimē.
Kādiem cilvēkiem jābūt jaunajā parlamentā?
Pirmkārt, sociāli atbildīgiem pilsoņiem, kas par visu augstāk vērtē godīgumu un likumpaklausību, tādiem, kas saprot nepieciešamību no sirds rūpēties par mazāk aizsargāto sabiedrības locekļu (bērnu, jauniešu, sirmgalvju, trūcīgo, invalīdu. u.c.) izglītību, aizsardzību, nodarbinātību un cilvēkcieņu. Otrkārt, tādiem, kas izprot kompromisu nozīmi sabiedrības konsolidēšanā - vienota mērķa sasniegšanai. Treškārt, augstāko izglītību ieguvušiem, kas atbalsta uz zināšanām balstītu ekonomikas attīstību.
|
Publicēja 2010. gada 31. okt. 11:23Sys Admin
[
atjaunināts 2011. gada 4. janv. 05:00
]
2010.gada, 10.septembrī.
Gremošana ir viena no vissvarīgākajām organisma funkcijām. Tā nodrošina ēstgribu t.sk. nepieciešamo organisma temperatūru. Šobrīd nekustāmā īpašuma projektu attīstības tirgum ir pamatīgi gremošanas traucējumi, slikta dūša un organisma temperatūra tuvojas nulles atzīmei. Dakteri tikai mulst un noskatās, kā nozares organisms raustās konvulsīvās kustībās, jo kuņģa zālēm naudas nepietiek. Diagnoze visiem skaidra – pārēšanās no negausības un kredītiem, taču situāciju ļaunāku padara toksiskās sēnes, kuras vai nu aiz muļķības vai nezināšanas, nejauši vai apzināti kāds iegarnējis trekno gadu attīstītāju pīrāgā.
Un kādas zāles var būt pret bezdarbu, emigrāciju, n/ī stindzinošo nodokļu politiku, zemo pirktspēju un nācijas novecošanos, kas būtībā skar galvenos nekustāmā īpašuma nozares dzīvības nervus?
Latvijā nekustāmā īpašuma attīstīšana faktiski ir apstājusies ar atsevišķiem izņēmumiem valsts un pašvaldību sektoros. Biznesa darījumi notiek vien ieceru un ideju līmenī, kas labākajā gadījumā rezultējas ar potenciālo attīstības objektu un zemes uzpirkšanu iespējamo nākotnes objektu attīstīšanai. Arhitekti un būvnieki masveidā sēž bez darba. Un šobrīd runa nav par tiem, kas kādreiz strādāja pēc principa „uzbūvē un bēdz”. Runa ir par ļoti augstas raudzes speciālistiem, kas pametot Latviju ir spiesti pārtraukt Latvijas arhitektūras un būvnozares „know how” mantojuma attīstību, atdodot vietu pašplūsmai un dažādu svešinieku iniciatīvām.
Politikā nestabilitāte, neziņa par globālās ekonomikas atveseļošanās perspektīvām, pašmāju tirgus nedrošība, nenoteiktība n/ī nodokļu politikā, valsts un pašvaldību būvniecības caurspīdīguma apšaubāmība un biznesa vides neauglība - ir tie argumenti, kas šobrīd dominē privāto investoru sarunās, apspriežot jauno projektu uzsākšanas brīdi Latvijā. Šībrīža labilā situācija nekustāmā īpašuma nozarē neapšaubāmi liek atbīdīt atbildīgus lēmumus uz tālāku nākotni.
N/ī projektu attīstības tirgū situācija uzlabojas tikai noskaņojuma līmenī un gaišākas nākotnes gaidās. Latvijas Republikas Saeimas vēlēšanas, tuvākā gada pasaules ekonomikas liktenis un globālā politika būs tie faktori, kas izvirzīs jaunus izaicinājumus Latvijai - pārbaudot tās manevrēt spēju konkurences cīņā starp tuvākajām un tālākajām kaimiņvalstīm. Tas, vai turpināsies politiskā sadrumstalotībā, vai notiks sabiedrības konsolidācija - noteiks to, kādas izmaiņas būs sagaidāmas un kā tās iespaidos n/ī attīstības nozari.
Cenas jaunajos projektos ir stabilizējušās. Tā kā sabūvēto jauno projektu skaits ir relatīvi neliels, cenas atsevišķos gadījumos, atkarībā no konkrētas vietas vai objekta stāvokļa, var uz īsu brīdi pat vēl nokrist vai arī pacelties. Tiem, kas vēlas iegādāties jaunos projektus, šis brīdis ir ļoti piemērots labu mājokļu un zemes gruntsgabalu atrašanā. Šobrīd, zemas cenas bieži vien ir arī absolūti nepārdomātiem projektiem, par kuriem sabiedrība sāk apzināties, ka tie ir neilgtspējīgi. Līdz ar to dažviet vēl daudzus gadus būs redzami jaunbūvju skeleti, kā tie atrodami arī daudzviet citur pasaulē. Savukārt labās vietās, pārdomātos projektos, kuros ir aizsākti tādi jaunās būvniecības principi kā energoefektivitāte, resursu taupība, ekoloģiskums un mērenīgums - ļauj objektu cenu palielināt uz minēto faktoru nozīmības rēķina.
Bankas izskata tikai absolūti drošus projektus, būtiski palielinot n/ī attīstītāju pašrisku. Bankas hipotekāros kredītus tagad dod vairumā tiem darījumiem, kuros mājoklis vai zeme ir pašu banku īpašumā. Tā faktiski ir pašu banku risku optimizācija ne tik daudz kreditēšanas atsākšana. Un atbildīgi kreditējoši uzņēmumi aizdošanu nevarēs atsākt, kamēr pastāvēs līdzšinējā nenoteiktība par Latvijas tālāko virzību uz izvēlēto biznesa kultūras modeli, kas tuvāko nedēļu laikā būs ne vien politiķu, bet arī Latvijas sabiedrības rokās.
Arhitektūra un pilsētvide pēc būtības ir eksporta nozares, kas pozicionē valsts pievilcību starptautiskā arēnā un piesaista tūristus, kuri savukārt eksportē naudu uz Latviju. Un ja eksporta nozaru kreditēšanā piedāvājums pārsniedz pieprasījumu, tad tikai aizspriedumi un nekompetence ir iemesls nesaskatīt perspektīvas būvniecības nozarē, kas ilgtermiņā atgriezīs ieguldīto ar uzviju. Diemžēl kreditējošo iestāžu paviršība nekustāmo īpašumu projektu ilgtspējības izvērtēšanā un vienots kvalitātes kritēriju trūkums jaunbūvēm ir tie iemesli, kas papildus ārējiem apstākļiem spiež nekustamā īpašuma attīstības nozari ārā no Latvijas ekonomikas. |
|
