2010.gada, 10.septembrī.

 

Gremošana ir viena no vissvarīgākajām organisma funkcijām. Tā nodrošina ēstgribu t.sk. nepieciešamo organisma temperatūru. Šobrīd nekustāmā īpašuma projektu attīstības tirgum ir pamatīgi gremošanas traucējumi, slikta dūša un organisma temperatūra tuvojas nulles atzīmei. Dakteri tikai mulst un noskatās, kā nozares organisms raustās konvulsīvās kustībās, jo kuņģa zālēm naudas nepietiek. Diagnoze visiem skaidra – pārēšanās no negausības un kredītiem, taču situāciju ļaunāku padara toksiskās sēnes, kuras vai nu aiz muļķības vai nezināšanas, nejauši vai apzināti kāds iegarnējis trekno gadu attīstītāju pīrāgā.

 

Un kādas zāles var būt pret bezdarbu, emigrāciju, n/ī stindzinošo nodokļu politiku, zemo pirktspēju un nācijas novecošanos, kas būtībā skar galvenos nekustāmā īpašuma nozares dzīvības nervus?

 

Latvijā nekustāmā īpašuma attīstīšana faktiski ir apstājusies ar atsevišķiem izņēmumiem valsts un pašvaldību sektoros. Biznesa darījumi notiek vien ieceru un ideju līmenī, kas labākajā gadījumā rezultējas ar potenciālo attīstības objektu un zemes uzpirkšanu iespējamo nākotnes objektu attīstīšanai. Arhitekti un būvnieki masveidā sēž bez darba. Un šobrīd runa nav par tiem, kas kādreiz strādāja pēc principa „uzbūvē un bēdz”. Runa ir par ļoti augstas raudzes speciālistiem, kas pametot Latviju ir spiesti pārtraukt Latvijas arhitektūras un būvnozares „know how” mantojuma attīstību, atdodot vietu pašplūsmai un dažādu svešinieku iniciatīvām.

 

Politikā nestabilitāte, neziņa par globālās ekonomikas atveseļošanās perspektīvām, pašmāju tirgus nedrošība, nenoteiktība n/ī nodokļu politikā, valsts un pašvaldību būvniecības caurspīdīguma apšaubāmība un biznesa vides neauglība -  ir tie argumenti, kas šobrīd dominē privāto investoru sarunās, apspriežot jauno projektu uzsākšanas brīdi Latvijā. Šībrīža labilā situācija nekustāmā īpašuma nozarē neapšaubāmi liek atbīdīt atbildīgus lēmumus uz tālāku nākotni.

 

N/ī projektu attīstības tirgū situācija uzlabojas tikai noskaņojuma līmenī un gaišākas nākotnes gaidās. Latvijas Republikas Saeimas vēlēšanas, tuvākā gada pasaules ekonomikas liktenis un globālā politika būs tie faktori, kas izvirzīs jaunus izaicinājumus Latvijai - pārbaudot tās manevrēt spēju konkurences cīņā starp tuvākajām un tālākajām kaimiņvalstīm. Tas, vai turpināsies politiskā sadrumstalotībā, vai notiks sabiedrības konsolidācija - noteiks to, kādas izmaiņas būs sagaidāmas un kā tās iespaidos n/ī attīstības nozari.

 

Cenas jaunajos projektos ir stabilizējušās. Tā kā sabūvēto jauno projektu skaits ir relatīvi neliels, cenas atsevišķos gadījumos, atkarībā no konkrētas vietas vai objekta stāvokļa, var uz īsu brīdi pat vēl nokrist vai arī pacelties. Tiem, kas vēlas iegādāties jaunos projektus, šis brīdis ir ļoti piemērots labu mājokļu un zemes gruntsgabalu atrašanā. Šobrīd, zemas cenas bieži vien ir arī absolūti nepārdomātiem projektiem, par kuriem sabiedrība sāk apzināties, ka tie ir neilgtspējīgi. Līdz ar to dažviet vēl daudzus gadus būs redzami jaunbūvju skeleti, kā tie atrodami arī daudzviet citur pasaulē. Savukārt labās vietās, pārdomātos projektos, kuros ir aizsākti tādi jaunās būvniecības principi kā energoefektivitāte, resursu taupība, ekoloģiskums un mērenīgums - ļauj objektu cenu palielināt uz minēto faktoru nozīmības rēķina.  

 

Bankas izskata tikai absolūti drošus projektus, būtiski palielinot n/ī attīstītāju pašrisku. Bankas hipotekāros kredītus tagad dod vairumā tiem darījumiem, kuros mājoklis vai zeme ir pašu banku īpašumā. Tā faktiski ir pašu banku risku optimizācija ne tik daudz kreditēšanas atsākšana. Un atbildīgi kreditējoši uzņēmumi aizdošanu nevarēs atsākt, kamēr pastāvēs līdzšinējā nenoteiktība par Latvijas tālāko virzību uz izvēlēto biznesa kultūras modeli, kas tuvāko nedēļu laikā būs ne vien politiķu, bet arī Latvijas sabiedrības rokās.

 

Arhitektūra un pilsētvide pēc būtības ir eksporta nozares, kas pozicionē valsts pievilcību starptautiskā arēnā un piesaista tūristus, kuri savukārt eksportē naudu uz Latviju. Un ja eksporta nozaru kreditēšanā piedāvājums pārsniedz pieprasījumu, tad tikai aizspriedumi un nekompetence ir iemesls nesaskatīt perspektīvas būvniecības nozarē, kas ilgtermiņā atgriezīs ieguldīto ar uzviju. Diemžēl kreditējošo iestāžu paviršība nekustāmo īpašumu projektu ilgtspējības izvērtēšanā un vienots kvalitātes kritēriju trūkums jaunbūvēm ir tie iemesli, kas papildus ārējiem apstākļiem spiež nekustamā īpašuma attīstības nozari ārā no Latvijas ekonomikas.