Iesākumā bija
vārds, tad sekoja darbs. Lai sasniegtu vēlamo rezultātu, sākumā jāzina īstie
vārdi. Un kas ir lietotākie lietvārdi mūsdienu sabiedrībā? Oksfordas
universitātes preses pētnieki* atklājuši, ka angļu valodā visbiežāk mediju
telpā sastopamais lietvārds ir „Laiks”
(Time), otrais ir „Persona” (Person). Iespējams, ja šāds pētījums tiktu veikts 21.gs. būvniecības
nozarē, tad pirmais saklausītais vārds būtu „Tehnoloģijas” un otrais „Attīstība”.
Ņemot vērā šo vārdu izskanēšanas biežumu, tos varētu nosaukt arī par viedvārdiem,
ar kuriem konstruēt viedteikumus, kas uzdod mūsdienu laikmeta svarīgākos
jautājumus. Piemēram - „kā tehnoloģiju
attīstība veicina izbrīvēt personīgo laiku?”,
jeb, „vai personīgais laiks nav vērtīgāks par visām pasaules attīstītākajām
tehnoloģijām?”. Un atbilde varētu būt ne kas cits, kā vēl viens viedvārds, un
tas būtu ”komplicētība”.
Komplicētība ir
mūsdienu pasaules lielākais izaicinājums. Ar katru gadu zinātnieki izvirza jaunas
teorijas, sarežģītākas formulas un nāk klajā ar neiedomājamākiem atklājumiem,
pārsteigumiem par mūsu dzīves telpas vidi un to veidojošo lietu dabu. No vienas
puses - nekas nav vienkāršāk, ja saprot lietu būtību, no otras – lietu būtība
un daba ir jāizzina un tas nav viegli! Komplicētība ir būtības sastāvdaļa, kas
palīdz saprast procesus, jeb to, kas notiek „melnajā kastē”. Komplicētība ir
apgriezti proporcionāla personīgajam laikam - jo lielāka tā ir, jo mazāk
personīgā laika atliek tiekot ar to galā. Turklāt pret komplicētības progresu
nav iespējams cīnīties, kas būtu tas pats, kas mēģināt apturēt jau pieminēto laiku.
Tas nav nevienam izdevies un šķiet, ka nav nepieciešams arī to darīt. Ir jāņem
talkā tikai nedaudz piepūles, lai iemācītos, pa laikam, vēl pa kādam jaunam
viedvārdam no mūsdienu attīstīto tehnoloģiju vārdnīcas un lietas, kas sākumā
likās komplicētas, pašas no sevis pārvērtīsies neatņemamās dzīves sastāvdaļās,
līdzvērtīgi rīta dušai vai konferences zvanam partneriem uz Londonu.
Bet kā tad paliek
ar visu vienkāršo un ģeniālo? Komplicētības laikmetā to visdrīzāk varētu
atainot ar vēl vienu viedvārdu -„Ilgtspējība”,
kas šobrīd skaļi izskan vai ikvienā būvniecības profesionāļu saietā. Ilgtspējība
ir tēma, kas vijas cauri gan mūsu sentēvu tikumiem un prasmēm, gan šodienas
apsvērumiem par veiksmi un noturēšanos
virs ūdens. Vārds” ilgtspējība” visprecīzāk būtu tulkojams kā jēdziens – dzīves
gudrība vai dzīves māksla, kas nozīmē arī to, ka visģeniālākais, kas var ar
mums notikt, ir nekļūt par ēsmu/ upuriem komplicētības laikmeta izliktajos
slazdos.
Jēdziens
„ilgtspējīga būvniecība” no vienkārši „labas jeb kvalitatīvas būvniecība”
atšķiras ar to, ka būvniecības process tiek apskatīts daudz plašākā kontekstā,
nefokusējoties tikai uz pašas jaunbūves izskatu vai tajā ieplānotajām
tehnoloģijām. Ilgtspējīgā ēkā ne mazāk nozīmīgi faktori ir ēkas mikroklimats un
apkārtējās vides kvalitāte, enerģijas patēriņa avoti un to veidi, saite ar
transporta mezgliem un pārvietošanās risinājumi, būvmateriālu ietekme uz
veselību un dabas resursu rezervēm, apkārtējās vides bioloģiskās daudzveidības
saglabāšana un iemītnieku labsajūtas nodrošināšana,
atkritumu optimizācija, kā arī nama ekonomiskums un drošība tā ekspluatācijā.
Tas, automātiski, projekta plānošanā un būvniecībā iesaista jaunus, līdz šim nepieaicinātus
spēlētājus, kas blakus arhitektiem, plānotājiem un būvinženieriem sāk pamanāmi iečīgāt
pirmās vijoles būvniecības procesa attīstības orķestrī.
Ilgtspējīga
būvniecība ir jauns, apvērsuma cienīgs virziens nekustāmā īpašuma attīstības
tirgū, kas ir radies kā pretošanās kustība pēdējā laika būvniecības atdarinājumu
vilnim, kam nav nekā kopīga ar patieso būvmākslu un tās īsteno kvalitāti.
Ilgtspējīga būvniecība ir reakcija uz spekulatīvām manipulācijām ar nevietā
izmantotiem zemo būvizmaksu principiem, kas panākti īstermiņā uz nākamo paaudžu
un izsīkstošo dabas resursu rēķina, jeb citiem vārdiem sakot - blefošanu par to,
ka gandarījumu par labi paveiktu darbu var nopirkt ar atlaidi vai sasniegt to
mākslīgi, ar pašiedvesmas/ meditācijas palīdzību, bez piepūles un adekvātiem būvniecības
resursiem.
Būvniecības
ietekme uz globālo vidi ir milzīga. Ēkas ir vienas no lielākajām piesārņojuma
un siltumnīcas efekta avotiem uz šis planētas. Nav šaubu, ka šodienas gaismā ir
jāmaina ēku būvniecības un namu apsaimniekošanas politika, kas rezumētos pilnvērtīgākos
ēku jaunbūves kritērijos, kas būt saistoši organizācijām un indivīdiem, kas atbildīgi
par jaunbūvju un vides apbūves projektu attīstīšanu. Turklāt šiem kritērijiem
ir jābūt konsolidētiem starptautiskā mērvienību sistēmā, kas ļautu salīdzināt
ēku veiktspēju starp dažādām klimatiskajām un ekonomiskajām zonām. Šajā
virzienā pasaulē jau strādā dučiem zinātnisko institūtu un labdarības iestāžu,
kas cenšas vērst sabiedrības uzmanību uz to, ka viss jaunais ir labi aizmirsts
vecais un ilgtspējīgs redzējums nav tikai plika greznība, ar ko aizrāvušās
iepriekšējās paaudzes jau ilgi arī pirms
mums.
