Latvijā ir 1,023 miljoni pastāvīgai apdzīvošanai derīgu mājokļu, liecina 2011.gada tautas skaitīšanas provizoriskie dati.
Pagājušā gada tautas skaitīšanā, ņemot vērā Eiropas Savienības regulu prasības, atšķirībā no iepriekšējām Latvijas tautas skaitīšanām pēc būtības vienlaicīgi tika veikta kā iedzīvotāju, tā arī mājokļu skaitīšana. Tas nozīmē, ka tika iegūta informācija ne tikai par mājokļiem ar pastāvīgajiem iedzīvotājiem, bet arī par mājokļiem bez pastāvīgajiem iedzīvotājiem un par mājokļiem, kuru iemītnieki skaitīšanā nav iekļaujami (ārvalstu militārais, jūras spēku un diplomātiskais personāls un viņu ģimenes, kas atrodas valstī, ārvalstu civilpersonas, kuras strādā valstī uz noteiktu laiku, citas personu grupas, kuras ir valstī uz noteiktu laiku, piemēram, tūristi). Konstatēts, ka 812 000 mājokļu (79,4% no visiem mājokļiem) dzīvo pastāvīgie iedzīvotāji, 210 000 mājokļu (20,5%) tautas skaitīšanas datumā - 2011.gada 1.martā - bija bez pastāvīgajiem iedzīvotājiem, bet 1000 mājokļu (0,1%) ir tādi, kuru iemītnieki tautas skaitīšanas datos nav iekļaujami. Trešā daļa no visiem apdzīvotajiem mājokļiem (33,5%) atrodas Rīgā, 16,4% - Pierīgas reģionā, 15,4% - Latgales reģionā, 13,2% - Kurzemes reģionā, 11,8% - Zemgales reģionā, 9,7% - Vidzemes reģionā. Vismazākais mājokļu bez pastāvīgajiem iedzīvotājiem īpatsvars ir Rīgā (16,7%), turpretī vislielākais - Pierīgas reģionā - 25,9%, Latgalē - 22,3%. Tautas skaitīšanā tika iegūta informācija par tradicionālo mājokļu uzcelšanas gadu. Tradicionālie mājokļi saskaņā ar regulās doto definīciju ir tādas strukturāli atsevišķas un neatkarīgas telpas noteiktās atrašanās vietās, kas ir paredzētas pastāvīgai apdzīvošanai un pārskata datumā tiek izmantotas kā dzīvesvieta vai ir brīvas, vai ir rezervētas sezonālai izmantošanai vai izmantošanai par otru dzīvesvietu. Tautas skaitīšanas provizoriskie dati liecina, ka Latvijā pavisam ir 988 000 tradicionālo mājokļu. Visaktīvākais mājokļu būvniecības periods ir bijis laika periodā no 1971. līdz 1980.gadam, kad uzcelti 204 000 mājokļu, un no 1981. līdz 1990.gadam - 191 200 mājokļu. Vismazāk jaunu mājokļu uzbūvēts 2001.-2005.gadā - tikai 18 200 mājokļu. 2006.-2011.gadā nodoti lietošanā 42 800 jaunu mājokļu jeb 2,3 reizes vairāk salīdzinājumā ar šī gadsimta pirmajiem pieciem gadiem. Tautas skaitīšanā iegūtie dati par 2001.-2011.gadā uzceltajiem mājokļiem ir lielāki salīdzinājumā ar būvniecības statistikas datiem, jo daļa iedzīvotāju dzīvo būvniecības stadijā esošos vai ekspluatācijā oficiāli nenodotos mājokļos. Vislielākais īpatsvars līdz 1945.gadam uzbūvētiem mājokļiem ir Vidzemes reģionā - 32,6%, Kurzemes reģionā - 23,8%, Rīgā - 20,9%. Kā liecina tabulas dati, visvairāk jaunu mājokļu pēdējā desmitgadē uzbūvēts Pierīgas reģionā - 15,5%, Rīgā - 6,7%, bet vismazāk - 1,6% - Latgales reģionā. Pēc tautas skaitīšanas datiem, dzīvokļi daudzdzīvokļu mājās - 680 000 jeb 68,8% - veido vislielāko īpatsvaru mājokļu struktūrā. Otru lielāko grupu - 285 000 jeb 28,9% - veido individuālās mājas. Vismazāk mājokļu - 10 000 jeb 1% - ir dvīņu mājās, bet 6200 jeb 0,6% - rindu mājās. Mājokļu daudzdzīvokļu mājās daļa lielāka nekā vidēji valstī ir Rīgā, turpretī reģionos ārpus Rīgas augstāks ir individuālo māju īpatsvars. |
 WebRep Overall rating |
 |
 |
Varianti.lv 26.07.11 (12:30) Kopš 2013. gada 1. janvāra Igaunijā no zemes nodokļa tiks atbrīvoto tie māju īpašnieki, kuru gruntsgabalu platība nepārsniedz 1 500 m² pilsētās un divus hektārus – laukos. Ja gruntsgabals pārsniegs minētos ierobežojumus, piemēros nodokli 0,125% apmērā no zemes kadastra vērtības. Atgādinām, ka Latvijā zemes nodoklis ir 1,5% no kadastra vērtības (3% ja runa ir par neapstrādātu lauksaimniecībā neizmantojamu zemi). WebRep Overall rating |
Nozare.lv,
2011. gada 20. jūnijs 17:21 Labākajā gadījumā krīzē patlaban ir iestājies tikai puslaiks, Latvijas Bankas diskusijā Investīcijas Latvijā pēc globālās finanšu krīzes norādīja kompānijas NCH Capital Inc vecākais viceprezidents Kārlis Cerbulis, nepiekrītot, ka varam runāt jau par pēckrīzes periodu. "Krīze nav "pēc", bet esam krīzē kaut kur. Grūti teikt - sākumposmā, vidū vai beigās. Es gribētu teikt, ka sākumposmā. Tomēr cerams, ka smagāko esam pārdzīvojuši," teica Cerbulis, uzsverot, ka Latvija krīzes laikā ir ļoti daudz paveikusi un mums jābūt lepniem par to. Viņaprāt, neatbildētais jautājums par krīzi ir - kādā spēlē ir iestājies puslaiks. Proti, vai tas ir futbols, kurā ir divi puslaiki, beisbols ar deviņiem periodiem vai krikets, kurā spēle var ilgt arī vairākas dienas. To, ka krīze nav vēl beigusies, Cerbulis pamatoja ar notikumiem pasaules ekonomikā. Patlaban galvenais skats esot vērsts uz Grieķiju, par kuras bankrotu eksperts ir diezgan drošs, jo "lidmašīna, kas jau sākusi krist, nevar vairs pacelties augšā". "Jebkurai valstij vai uzņēmumam ar tik augstu parādu nastu liktenis ir līdzīgs [krītošai lidmašīnai], jautājums - kad un kā notiks piezemēšanās," teica ekonomists. Cerbulis atgādināja par situāciju ASV, kur kredīti pret iekšzemes kopproduktu ir sasnieguši rekordaugstu līmeni. Pēc viņa domām, pēdējie 30-40 gadi pasaules ekonomikā ir bijuši "burbuļaini", jo visu laiku esam dzīvojuši uz kredītiem. Tāpat viņš norādīja uz situāciju Ķīnā un Indijā, kuras velk sev līdzi visu pasauli, bet arī tajās veidojas burbuļi nekustamo īpašumu nozarēs. Cerbulis uzskata, ka jebkurā ekonomikā ar laiku iestājas pauze, tāpēc ir tikai jautājums, kad tas notiks Ķīnā un Indijā. Ja tas notikšot tagad, esot gaidāmi interesanti laiki visiem. Kā vēl vienu faktoru, kas neļauj pieņemt, ka globālā krīze ir beigusies, Cerbulis minēja naftas cenas, kas ir sasniegušas ļoti augstus līmeņus, bet vēsturiskā pieredze rāda, ka naftas cenu pieaugums parasti noved pie recesijas. Viņaprāt, ja šoreiz no tā izdosies izbēgt, tad tas būs brīnums. Ekonomists uzskata, ka pasaule patlaban vēl meklē jaunu līdzsvaru, jo daudzas lietas nevar turpināties tāpat kā līdz šim. Viņš lēsa, ka jaunā līdzsvara atrašanai būs nepieciešami aptuveni 10-20 gadi. Runājot par Latvijas investīciju vidi, viņš uzsvēra, ka ļoti svarīgs ir tieši valsts tēls, jo eksportējošs uzņēmums nevar sev radīt labāku tēlu nekā valstij. Tāpēc esot aktīvi jāturpina darbs pie valsts sakārtošanas. Kā vienu no būtiskākajām Latvijas investīciju vides problēmām viņš minēja korupciju, jo pats ir saskāries ar situācijām, kad šī iemesla dēļ investori no Latvijas ir aizbēguši vai nemaz nav ienākuši Latvijā. "Lai vairāk šādu ugunskuru ["Oligarhu kapusvētkos" sadedzinātais korupcijas klucis] un katrs Jāņos nodedzināsim vēl kādas saiknes ar korupciju," rosināja Cerbulis. |
Hipotēzes par Latvijas arhitektūras studiju programmas restrukturizācijas iespējām Rīgas Tehniskā universitāte (RTU), Viļņas Ģedimina Tehniskā universitāte un Veimāras BAUHAUS universitāte ir parakstījušas sadarbības memorandu par principiāli jaunas starptautiskas Baltijas – Vācijas maģistrantūras studiju programmas «Perspektīvā pilsētbūvniecība» izveidi.
Jauno starptautisko Baltijas – Vācijas maģistrantūras studiju programmu «Perspektīvā pilsētbūvniecība» Latvijā piedāvās RTU Arhitektūras un pilsētplānošanas fakultāte. Iecerēts, ka studiju programmas studenti noteiktu studiju posmu pavadīs katrā no sadarbības universitātēm: studijas secīgi notiks trīs augstskolās – Veimāras BAUHAUS universitātē, Viļņas Ģedimina Tehniskajā universitātē un Rīgas Tehniskajā universitātē. Iespējas izstrādāt nobeiguma darbu paredzētas katrā partneraugstkolā. Studijas notiks angļu valodā. Programmas absolventi saņems vairāku augstskolu kopīgo grādu un diplomu (joint diploma). Plānots, ka pirmie studenti jaunajā studiju programmā tiks uzņemti ne agrāk kā 2013. gadā. «Programma būs orientēta uz speciālistu sagatavošanu pilsētplānošanā un ar to saistītajās disciplīnās. Pašlaik atsevišķu pilsētplānošanai veltītu studiju programmu īsteno Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un zemes zinātņu fakultāte, kas arī ir izteikusi gatavību piedalīties jaunās programmas īstenošanā. Programmas mērķauditorija būs arhitektūras, ainavu arhitektūras, telpiskās plānošanas u. c. ar vides veidošanas mākslu saistīto nozaru bakalauri, kuri vēlēsies maģistra studijās ciešāk izzināt pilsēttelpas veidošanas teorētiskos un praktiskos aspektus,» informē RTU Arhitektūras un pilsētplānošanas fakultātes dekāns asociētais profesors Uģis Bratuškins. RTU Arhitektūras un pilsētplānošanas fakultāte piedāvā arhitektūras studiju programmas visos studiju līmeņos un līdz šim ir vienīgā augstākās izglītības iestāde Latvijā, kur sagatavo speciālistus arhitektūrā. Atsevišķi studiju kursi ir veltīti teritoriālplānošanai, pilsētbūvniecībai, kultūras pieminekļu restaurācijai, kā arī interjera dizainam un ainavu arhitektūrai. Papildu informācija: Uģis Bratuškins, RTU Arhitektūras un pilsētplānošanas fakultātes dekāns Tālr. 29424496 |
BNS, 2011. g. 23. februārī, 14:50
Latvijā situācija mājokļu jomā ir sliktākā Eiropas Savienībā (ES),
jo 58% valsts iedzīvotāju ir spiesti dzīvot saspiestībā, liecina
trešdien publiskotie ES statistikas biroja "Eurostat" dati. Tik liels saspiestībā dzīvojošu cilvēku īpatsvars kā Latvijā nav nevienā citā bloka valstī, un pat divās nabadzīgākajās ES valstīs - Rumānijā un Bulgārijā - mājokļu situācija ir labāka nekā Latvijā. Rumānijā šaurībā dzīvo 55,3%, bet Bulgārija - 47% ļaužu. Viens no sliktākajiem rādītājiem ir arī Ungārijā - šajā Centrāleiropas valstī pārapdzīvotos mitekļos spiesti mitināties 55% iedzīvotāju. No Baltijas valstīm vismazākais saspiestībā dzīvojošo cilvēku īpatsvars ir Igaunijā (41,2%), bet Lietuvā pārapdzīvotos mājokļos mitinās 49% iedzīvotāju. Vismazākais šaurībā dzīvojošo cilvēku īpatsvars ir Kiprā (1%), Nīderlandē (2%), Spānijā (3%), kā arī Īrijā, Beļģijā un Maltā (4% visās trijās valstīs). ES vidēji saspiestībā spiesti dzīvot 17,8% iedzīvotāju. Saskaņā ar "Eurostat" metodoloģiju tiek uzskatīts, ka cilvēks dzīvo šaurībā, ja atsevišķa istaba nav katram mājsaimniecībā dzīvojošam pārim, katrai mājsaimniecībā dzīvojošai personai virs 18 gadiem, divām viena dzimuma personām vecumā no 12 līdz 17 gadiem, katrai personai vecumā no 12 līdz 17 gadiem, kas neiekļaujas iepriekšējā kategorijā, un diviem bērniem, kas jaunāki par 12 gadiem. "Eurostat" dati apkopoti par 2009.gadu. |
|
www.DELFI.lv Mājsaimniecību aprīkošanai ar "zaļās enerģijas" iekārtām būs pieejami 11,4 miljoni latu no līdzekļiem, ko Latvija ieguva, pārdodot Spānijai un Portugālei oglekļa dioksīda emisijas kvotas, otrdien nolēma valdība.
04. janvāris 2011 14:18 Kopējais pieejamais finansējums konkursos par atjaunojamo energoresursu ieviešanu mājsaimniecību sektorā būs 11 399 481 lats. Projektus būs jāīsteno gada laikā no līguma par projekta īstenošanu parakstīšanas dienas, bet ne vēlāk kā līdz 2012.gada 1.jūlijam. Valdības otrdien atbalstītais noteikumu projekts paredz projektu vērtēšanas kritērijus, pieteikšanas, izskatīšanas, apstiprināšanas un finansējuma piešķiršanas kārtību, projektu īstenošanas, pārskatu iesniegšanas un pārbaudes kārtību. Konkursa mērķis ir oglekļa dioksīda emisiju samazināšana mājsaimniecību sektorā, atbalstot mikroģenerācijas siltumenerģijas vai elektroenerģijas ražošanas tehnoloģisko iekārtu iegādi un uzstādīšanu dzīvojamai mājai, lai nodrošinātu siltumenerģijas vai elektroenerģijas ražošanu no atjaunojamiem energoresursiem un siltuma vai elektroenerģijas piegādi tikai mājsaimniecības vajadzībām. Konkursa ietvaros par vienu un to pašu ēku drīkstēs iesniegt tikai vienu projekta iesniegumu, šādi ļaujot projekta iesniedzējam iesniegt vairākus iesniegumus, ja uz viņa vārda ir reģistrētas vairākas ēkas. Konkursā ir paredzēts atbalstīt mikroģenerāciju, un tehnoloģiskām iekārtām, kurās izmantoti atjaunojamie energoresursi, ir noteiktas uzstādāmās robežjaudas, vienlaicīgi neierobežojot iekārtu daudzumu. Konkursā varēs pretendēt fiziskās personas un vairāku dzīvokļu dzīvojamo māju dzīvokļu īpašnieku biedrības, kas neveic saimniecisko darbību un rīkojas daudzdzīvokļu mājas dzīvokļu īpašnieku vārdā, kas ir fiziskas personas, jo konkursā, pirmkārt, netiek piemēroti valsts atbalsta nosacījumi un, otrkārt, ir paredzēts atbalstīt tehnoloģiskās iekārtas ar mazām jaudām. Projekta iesniedzējam būs jāveic iekārtu piegādātāju un montētāju cenu aptauja. Piegādātāju un montētāju iesniedzējs varēs izvēlēties no Vides ministrijas informatīvā saraksta, vai arī personīgi izvērtēt piegādātāju un montētāju atbilstību izvirzītajām prasībām. Vides ministrija projekta iesniegumu vērtēšanas laikā pārbaudīs projekta iesniedzēja izvēlēto piegādātāju un montētāju atbilstību, ja piegādātājs un montētājs nebūs iekļauts informatīvajā sarakstā. Par attiecināmām projektu ietvaros izskatīs izmaksas " zaļās enerģijas" tehnoloģisko iekārtu iegādei, uzstādīšanai, pieslēgšanai un ieregulēšanai, tai skaitā izmaksas tehnoloģisko iekārtu darbināšanas apmācībai, izmaksas dalīto vadības sistēmu uzstādīšanai. Tāpat par attiecināmām uzskatīs būvdarbu veikšanas izmaksas, kas tieši saistītas ar atbalstāmām aktivitātēm, piemēram, vēja ģeneratoru pamatu būvniecības vai energoavotu ar siltuma sūkņiem ierīkošanas izmaksas, tostarp urbšanas darbu izmaksas. |
|
BNS Otrdiena, 28. decembris (2010)
Nākamgad nekustamo īpašumu tirgū Latvijā īpašas pārmaiņas nav gaidāmas, aģentūrai BNS norādīja Nekustamo īpašumu projektu attīstītāju asociācijas (NĪPAA) valdes priekšsēdētājs Ilvars Metnieks.
"Sabalansēts nekustamā īpašuma un mājokļa nodokļa lielums - adekvāts mājsaimniecību ienākumiem - varētu būt vien neliels solis situācijas uzlabojuma virzienā. Lielākie riski ir un paliek valsts pārvaldes strukturālo reformu veiksmīga īstenošana, kas vēlāk atspoguļosies arī nekustamā īpašuma jomas sektoros," klāstīja NĪPAA vadītājs. Tāpat joprojām pastāv liels risks, ka, izsīkstot un neatjaunojoties uzkrājumiem, ar ko problēmu gadījumiem nodrošinās iedzīvotāji un uzņēmēji, daudzas sabiedrības grupas 2011.gadā var nonākt neapskaužamā situācijā, viņš piebilda. Metnieks uzsvēra, ka Latvijā jāsāk būvēt ilgtspējīgus infrastruktūras objektus, kas garantētu drošu pienesumu sabiedrībai. "Tas sildītu būvniecību un valsts ekonomiku īstermiņā un nodrošinātu parādu atmaksu nākotnē," viņš sacīja un piebilda, ka par to, kas tieši varētu būt šādi infrastruktūras objekti, nākamgad būtu jādiskutē gan jomas profesionāļiem, gan valdībai, tostarp ar starptautiskajiem aizdevējiem. Saskaņā ar viņa teikto 2010.gads nekustamo īpašumu attīstītājiem ir bijis kārtējais gaidīšanas gads - kamēr jaunā būvniecība būs dārgāka par būvobjektu tirgus vērtību, tikmēr attīstīt jaunu apbūvi nebūs izdevīgi. "Dažos izņēmumos notiek atsevišķu projektu realizācija, pārbūve vai pabeigšana, taču to vairāk ietekmē ieguldīto investīciju optimizācijas, nevis tirgus pieprasījuma un izaugsmes apsvērumi," teica Metnieks. Vērtējot šo gadu Latvijas ekonomikā, NĪPAA vadītājs atzina, ka ir notikušas pārmaiņas un straujo kritienu tautsaimniecības attīstībā, kas notika 2009.gadā, ir nomainījusi stagnācija, kas ir priekšvēstnesis ekonomikas izaugsmei tuvākā vai tālākā nākotnē. Kā pozitīvu faktoru viņš minēja 10.Saeimas vēlēšanas un to, ka ir sperts vēl viens solis sabiedrības brieduma un konsolidācijas virzienā, ļaujot izvirzīt jaunus uzdevumus un mērķus. Savukārt negatīvi vērtējama ir darbaspēka aizplūšana un iedzīvotāju skaita sarukšana, kas padara Latviju nepievilcīgāku. Metnieks prognozēja, ka nākamais gads būs meklējumu un atradumu gads. "Rūpīgi izvērtējot visas iespējas, ir potenciāls izrauties no stagnācijas un sākt ilgtspējīgu un līdzsvarotu tautsaimniecības attīstību. Jāņem vērā, ka nākotnē vienmēr rodas iepriekš nenojaustas izdevības," viņš uzsvēra, aicinot valsts pārvaldē piesaistīt kvalitatīvus un izglītotus profesionāļus, kas spēj ienest jaunas vēsmas un daudzpusīgu redzējumu. Uzņēmējiem līdz ar jaunu biznesa virzienu izpēti būtu vairāk jāpievēršas darba ņēmēju motivēšanas skolai, norādīja attīstītāju pārstāvis. Jau vēstīts, ka 2009.gada nogalē pēc ilgstoša krituma Latvijas nekustamā īpašuma tirgū sāka pieaugt mājokļu cenas. Cenu kāpums turpinājās arī šogad. NĪPAA dibināta 2005.gada rudenī. Tās galvenie mērķi ir nodrošināt nekustamā īpašuma nozares ilglaicīgu un stabilu attīstību, kā arī apvienot nekustamo īpašumu projektu attīstītājus organizētā struktūrā, kas virza un ietekmē nekustamā īpašuma attīstības procesus valstī. |
|
Rīga, 28.dec., LETA. Šodien Ministru kabinets apstiprināja Vides ministrijas izstrādāto Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta (KPFI) finansēto projektu konkursa ''Zema enerģijas patēriņa ēkas'' nolikumu, aģentūru LETA informēja Vides ministrijas Sabiedrības informēšanas nodaļas pārstāve Kristīne Barševska.
Konkursa ietvaros pieejamais KPFI finansējums būs 7 261 722 lati.
Nolikums nosaka konkursa projektu vērtēšanas kritērijus un projektu pieteikšanas, izskatīšanas, apstiprināšanas, finansējuma piešķiršanas, projektu īstenošanas un pārbaudes kārtību.
Konkursa mērķis ir oglekļa dioksīda emisiju samazināšana, veicot zema enerģijas patēriņa ēku būvniecību, kā arī esošu ēku rekonstrukciju vai vienkāršoto renovāciju.
Projektus šajā konkursā varēs iesniegt par ēkām, kas atbilst kādai no 12 MK noteikumos minētajām ēku klasēm. Noteikumu projekts paredz, ka projektu iesniegumus varēs iesniegt tiešā vai pastarpinātā pārvaldes iestāde, Latvijas pilsētas vai novada pašvaldības dome, Latvijā reģistrēts mikro, mazais vai vidējais komersants vai fiziska persona.
Konkursu plānots izsludināt 15 darbdienu laikā pēc šo MK noteikumu spēkā stāšanās, un par konkursa organizēšanu atbildīgā iestāde ir Vides ministrija.
Projektu īstenošanas uzraudzību veiks valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību ''Vides investīciju fonds''.
|
|
Building.lv: Izsludina pieteikšanos “Dedalo Minosse” Prēmijai arhitektūras pasūtītājiem
Pirmdiena, 27 decembris 2010 15:26
ALA (Itālijas Arhitektu asociācija) izsludina pieteikšanos astotajai Dedalo Minosse Arhitektūras pasūtījumu 2010/2011 Prēmijai. Šī Prēmija, kas, starp citu, ir vienīgā visā pasaulē, vēlas sniegt ieguldījumu arhitektūras un vides kavlitātes veicināšanā, vēršot uzmanību un prēmējot galveno būvniecības projekta spēlētāju – pasūtītāju, kas iegulda līdzekļus izcilības meklējumos.
|
|
|
Lai uzlabotu jaunbūvju un Latvijas pilsētu vides kvalitāti piektdien nodibināta „Latvijas ilgtspējīgas būvniecības padome”Organizācija dibināta ar mērķi sniegt profesionālu un objektīvu vērtējumu pilsētvidei un jaunbūvēm, izceļot objektīvi kvalitatīvākos un ilgtspējīgākos jaunbūvju un pilsētbūves organizatoriskās struktūras paraugus. Latvijas ilgtspējīgas būvniecības padomes (LIBP) galvenais darbības uzdevums ir izveidot zinātniski un metodoloģiski pamatotu „kritēriju banku”- dažādus ilgtspējīgas būvniecības aspektus raksturojošus kritērijus, pēc kuriem vadīties, projektējot, būvējot un novērtējot ēkas. Par pamatu šādas bankas izstrādei tiek ņemta pasaulē un Eiropā plaši izmantotā, atzinīgi novērtētā un prestižā Lielbritānijas pētnieciskā institūta izstrādātā metode „BREEAM” (British Research Establishment Environmental Assessment Method). Zane Sauka, Latvijas ilgtspējīgas būvniecības padomes valdes priekšsēdētāja: „Manuprāt, pats būtiskākais ir sabiedrībā radīt pieprasījumu pēc ilgtspējīgi būvētām ēkām. Tas motivēs uzņēmējus piedāvāt tirgū ilgtspējīgus produktus un pakalpojumus. Viens no veidiem, kā panākt šāda pieprasījuma pieaugumu, ir sniegt sabiedrībai skaidru un objektīvu informāciju par ēku kvalitāti, kas arī būs viens no padomes pamatuzdevumiem. Proti, tā ir caurspīdīga, jebkuram cilvēkam saprotama informācija par konkrētajā ēkā izmantotajām tehnoloģijām, materiāliem un to ietekmi uz vidi. Ilgtspējīgas būvniecības attīstībai Latvijā būtu nozīmīgs arī valsts un pašvaldības atbalsts tādā nozīmē, ka tās rādītu piemēru, pasūtot ēkas, kas būvētas pēc skaidriem kritērijiem. Gribētu arī teikt, ka ar LIBP dibināšanu Latvija beidzot pievienojusies to pasaules valstu kopienai, kur konkrētu metožu lietošana ilgtspējīgā būvniecībā vairs nav jaunums, bet gan vispārpieņemta būvniecības prakse.”
|
|
«Apollo», redakcija@apollo.lv, http://www.apollo.lv/portal/news/articles/221901 Svētdiena, 28. novembris (2010) 21:56 | Komentāri: (48) Liela daļa valsts īpašumā esošo ēku stāv tukšas un to uzturēšana rada zaudējumus, svētdien vēsta LTV raidījums «De facto». Raidījums vēsta, ka no VAS «Valsts Nekustamie Īpašumi» (VNĪ) pārvaldītajām platībām, aptuveni 40% šobrīd ir tukšas un tām nomniekus nav izdevies piesaistīt. Galvaspilsētā vien tādas ir aptuveni pussimts mājas. Turklāt daudzas pašā Rīgas centrā – Aspazijas bulvāris 7; 20, Meierovica bulvāris 14, Smilšu iela 12, Smilšu 1/3, no kuras paveras skats uz Doma laukumu. No Iekšlietu ministrijas VNĪ mantojuši vairākas ēkas. Ne tikai Raiņa, bet arī Aspazijas bulvārī. Tagad valstij jādomā arī, ko darīt ar tā saukto stūra māju – ēku Brīvības un Stabu ielas krustojumā, kur savulaik mitinājās Valsts policija. Nama uzturēšana gadā valstij piederošajam uzņēmumam izmaksājot 6700 latu. Pamazām aukstumā bojā iet arī nams Kronvalda bulvārī 6. Pagājušā gadsimta sākumā celtā, lepnā ēka gan neizmaksājot daudz – tikai pusotru tūkstoti latu gadā. Tomēr skaidrs, ka tās apdzīvošanai būs nepieciešami lieli ieguldījumi, norāda raidījums. Valsts īpašumā ir arī 27 ēku komplekss Miera ielā. Vēl pirms gada šeit bija tabakas ražotne, taču tagad valstij piederošās rūpnīcas ēkas stāv tukšas. Tajā savulaik ielikti jauni logi un radiatori, nomainīta santehnika, taču elektrība un apkure atslēgta. Rezultātā mitrums un aukstums dara savu – arī šeit jau drīz būs jāveic vismaz kosmētiskais remonts. Par šī īpašuma uzturēšanu gadā valsts uzņēmums tērē 42 tūkstošus latu. Tā ir tikai daļa no neizmantotajiem īpašumiem, par kuru uzturēšanu valstij piederošā sabiedrība maksā, norāda «De facto». Cik latu aiziet tukšo ēku uzturēšanai, VNĪ atteicās raidījumam teikt, minot vien trīs ēku uzturēšanas izmaksas. VNĪ valdes priekšsēdētājs Jānis Komisars skaidro, ka tik daudz tukšu īpašumu esot vairāku iemeslu dēļ – gan ekonomiskā situācija pie vainas, gan arī valsts iestāžu samazināšana. «Pagaidām mēs esam vēl spējuši strādāt ar nelielu peļņu, kā būs šogad, to redzēsim gada beigās,» raidījumam sacīja Komisars. Tikmēr nekustamā īpašuma tirgus pārstāvji uzskata, ka tā ir drīzāk neizdarība, jo valsts īpašumi esot ļoti pieprasītās vietās un prakse rāda, ka privātie uzņēmēji savus namus arī šobrīd spēj iznomāt ļoti labi. Savulaik arī Valsts kontrole norādījusi, ka valsts īpašumu iznomāšanas kārtībā ir daudz trūkumu, kas radot arī korupcijas risku. VNĪ tikmēr atzīst, ka šobrīd galvenokārt tiek domāts, ko darīt ar problemātiskajiem īpašumiem. Piemēram, netiek izslēgts, ka no Iekšlietu ministrijas mantotās ēkas varētu arī pārdot, jo to renovācija izmaksātu pārāk dārgi. «Ja eksistē tāda tipa uzņēmumi kā VNĪ, tad galvenais izvērtēt, saprast, kā to darīt un kā gūt šo labumu no īpašumiem ilgtermiņā,» sacīja Komisars. Tiesa, viņš gan nesolīja, ka uzņēmums gana ātri izdomās, ko mainīt valstij piederošās mantas apsaimniekošanā. Tikai pēc gada beigsies pirms četriem gadiem pieņemtā namu apsaimniekošanas plāna termiņš un tad arī tiks domāts, vai un ko valstij piederošo namu izmantošanā mainīt, vēstī «De facto». |
|
|
City24.lvLive Green Organisation | 15.11.2010
|
|
Dānijas investīciju kompānija „BPT Asset Management” tuvāko trīs gadu laikā ir nodomājusi ieguldīt Baltijas valstu nekustamo īpašumu tirgū 200 miljonus eiro, raksta laikraksts „Bizness un Baltija”. Šai nolūkā „BPT Asset Management” ir izveidojusi jaunu fondu – „Baltic Opportunity Fund” un plāno ieguldīt fonda līdzekļus projektos, kas saistīti ar komerciālajiem un biroju nekustamajiem īpašumiem, loģistiku un vieglo rūpniecību. Kompānija projektos ir nodomājusi piedalīties valsts un privātās partnerības ietvaros. Fonds „Baltic Opportunity Fund” investēs līdzekļus pilsētās, kuru iedzīvotāju skaits ir lielāks par 50 tūkstošiem cilvēku. Akcents tiks likts uz Rīgu, Tallinu un Viļņu. Privāto un institucionālo investoru minimālā ieguldījumu apjoms ir 50 000 eiro. Kompānija „BPT Asset Management” ir dibināta Dānijā 2001. gadā. Tās valdījumā ir aktīvi vairāk nekā 800 miljonu eiro apmērā. Galvenie investori ir Skandināvijas valstu pensiju fondi. Kompānijai pieder īpašumi Latvijā, Lietuvā, Igaunijā, Vācijā, Polijā, un Krievijā. Rīgā tai pieder tirdzniecības centri „Olimpia”, „Barona Centrs”, „Juglas Centrs”, „Rimi Hypermaket” Valdemāra ielā, biroju centrs „Valdemāra centrs” un citi objekti. |